Iemesls meklējams Rīgas tuvumā, jo uz darbu galvaspilsētā ik rītu dodas daudzi simti pilsētas iedzīvotāju, bet tie saulkrastieši, kurus nevilina Rīga, darbu atraduši Limbažos un Salacgrīvā. Savukārt tranzīta autotransports jau vairākus gadus pilsētu apbrauc pa apvadceļu, tāpēc Saulkrastu ielās parādās tikai vietējo iemītnieku un pilsētas viesu automašīnas. Lielu ražotņu, kas radītu vērā ņemamu rosību, Saulkrastos faktiski nav, un vienīgais industriālais rajons izveidojies uz ziemeļiem no pilsētas centra, ap Skultes ostu.
Lai gan Saulkrastu pašvaldības pārstāvji uzsver, ka tieši klusums esot tas spēcīgais magnēts, kas pat gada aukstajā laikā piesaistot pilsētai tūristus, rodas iespaids, ka tomēr maz ir tādu ceļotāju, kuriem pietiek ar melanholiskām pastaigām pa vējaino pludmali, ja nu vienīgi rakstnieki, mākslinieki un mūziķi, kuri vēlas netraucēti strādāt pie saviem radošajiem darbiem. Saulkrastu ieceres tūrisma jomā pagaidām nav materializējušās ne ūdens atrakciju parka, ne spa viesnīcas, ne arī vērienīga konferenču centra izveidē. Arī kultūras pasākumu programma ziemā nav pārāk bagātīga.
Gaidāms politiskais duelis
Pagaidām vēl klusi norit arī gatavošanās pašvaldību vēlēšanām, bet prognozējams, ka drīzumā priekšvēlēšanu cīņas uzņems apgriezienus. Ietekmīgākie politiskie spēki Saulkrastos ir Nacionālā apvienība (NA) Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, ko pārstāv novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis, un Vienotība (V), ko savukārt pārstāv priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, kurš domē tika ievēlēts no Sabiedrības citai politikai saraksta.
Visticamāk, gan nacionāļi, gan Vienotība iegūs ievērojamu vietu skaitu domē un ievēlēto deputātu vidū atkal būs gan E. Grāvītis, gan N. Līcis, bet lielākā intriga saistās ar abu politiķu cīņu par mēra krēslu.
«Domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis ļoti grib kļūt par priekšsēdētāju,» šādu pārliecību Dienai pauž pilsētas iedzīvotāji, norādot, ja vien gribētu, tad lielāku ietekmi pilsētā varētu gūt arī enerģiskais domes deputāts Artūrs Ancāns, bet viņam kā Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras direktoram daudz laika paejot ārpus Saulkrastiem.
Tāpēc gaidāmās vēlēšanas Saulkrastos daudzi uztver kā E. Grāvīša un N. Līča politisko sacensību, kas nozīmē arī NA un Vienotības konkurenci. To, ka neviens cits politiskais spēks vismaz līdz aprīļa sākumam nav aktīvi iesaistījies priekšvēlēšanu cīņā, apgalvo gan pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji. Daudzi, to vidū arī E. Grāvītis, pieļauj, ka aprīlī «kāds populists vēl varētu parādīties».
2009. gada pašvaldību vēlēšanās cīņa bija asāka, par iekļūšanu domē un kopumā 15 deputātu vietām cīnījās 10 politiskie spēki. Ar nelielu pārsvaru uzvarēja Pilsoniskā savienība (PS), bet domē iekļuva deputāti no sešiem sarakstiem - PS, TB/LNNK, Sabiedrības citai politikai, Jaunā laika, LPP/LC un Tautas partijas. E. Grāvītim izdevās iegūt jaunizveidotā novada domes priekšsēdētāja amatu ar deviņām deputātu balsīm no 15.
Neesot biznesa haizivju
E. Grāvītis pilsētu vada jau astoņus gadus - četrus kā Saulkrastu mērs, četrus - tagadējā amatā, un pats teic, ka no pieredzes zina, kā ir stūrēt Saulkrastu pašvaldības kuģi «gan treknajos, gan liesajos gados».
Kopumā vēl četrdesmit gadu vecumu nesasniegušais kādreizējais Skultes ostas pārvaldnieks atstāj pragmatiska un pašpaļāvīga cilvēka iespaidu. Uz jautājumu, vai viņš plāno kandidēt šīsvasaras vēlēšanās, E. Grāvītis nevilcinoties atbild: «Protams!» Viņš arī apstiprina, ka iecerējis vēlreiz iegūt priekšsēdētāja krēslu, «lai aizsāktie darbi nebūtu jāatstāj citam».
«Kā pašvaldības vadītājs E. Grāvītis labi strādā, viņa laikā daudzi dažādi labiekārtošanas projekti īstenoti,» uzskata Saulkrastu Tūrisma informācijas centra vadītāja Gita Memmēna.
Tieši ar paveiktajiem darbiem E. Grāvītis gatavojas piesaistīt vēlētāju balsis. «2009. gadā, kad sāka strādāt šis domes sastāvs, finansiāli bija ļoti smags brīdis. Krīzes ietekmē ūdenssaimniecības projekti īstenojās grūtāk, nekā būtu labākos laikos, tomēr ticu, ka šogad beidzot epopeja ar ūdenssaimniecību veiksmīgi noslēgsies,» atklāj mērs un uzsver, ka labāk veicies ar «projektiem, kuri saistīti ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, turklāt Saulkrastu pilsētas centrālajā apkurē esam atteikušies no fosilajiem kurināmajiem, tagad apkurei tiek izmantotas kokskaidu granulas.»
Lai Saulkrastos realizētu vērienīgus kūrorta attīstības projektus, kādi jau īstenoti, piemēram, Pērnavā (Igaunija) un Druskininkos (Lietuva), vajadzētu investorus. Tomēr pagaidām investori pašvaldības gaiteņos nedrūzmējas. Pilsētas iedzīvotāji, kuri visumā par domes darbu izsakās atzinīgi, tomēr pauž viedokli, ka pašvaldības deputāti par investoru atrašanu un atvešanu uz pilsētu rūpējušies minimāli.
Savukārt Saulkrastu mērs apgalvo, ka problēma slēpjas tajā, ka vietējo uzņēmēju vidū «nav tūrisma biznesa haizivju, kas būtu gatavas vērienīgiem projektiem - arī sadarbībā ar investoriem».
Kūrorts, nevis ražotnes
Tieši Saulkrastu kūrorta attīstību par savu prioritāti nosauc Normunds Līcis, apstiprinot to, ka viņam būs «pirmais numurs Vienotības sarakstā», un to, ka viņš pieļauj iespēju kļūt par Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju.
«Jādomā reāli! Lielu ražotņu Saulkrastos nav un nebūs,» uzskata N. Līcis. Trīsdesmitgadnieku paaudzei piederošais arhitekts uzsver pilsētvides sakārtošanas nozīmi: «Saulkrastos trūka vēsturiski nozīmīga centrālā laukuma, tāpēc izveidojām Saules laukumu. Baltajā kāpā visas laipas bija nopuvušas, Saulrietu taka bija pazudusi, bet pērn ieguldījām milzīgu darbu, lai cilvēkiem atkal būtu ērti tur staigāt.»
Jāizveido rotaļu un sporta laukumi, jāveic stadiona rekonstrukcija, ielas jāremontē, autostāvvietas jāiekārto, tā veicamos darbus uzskaita domes priekšsēdētāja vietnieks un piebilst, ka «vajadzētu arī tūristu kuģīti Rīga-Saulkrasti-Ainaži, kam būtu pietura Saulkrastu centrā.»
Saulkrastietis Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (V) uzskata, ka «Saulkrastos nav sava medija, un tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu laikā ikvienam kandidātam nākas pašam pārliecināt iedzīvotājus, lai balso tieši par viņu. Tāpēc kandidāta prasmei komunicēt ar iedzīvotājiem tieši Saulkrastos ir ļoti liela nozīme».
Jau sākot darbu priekšsēdētāja vietnieka amatā, N. Līcis ar iedzīvotājiem komunicēt centies, domā Saulkrastu bibliotēkas vadītāja Vizma Stūrmane un atceras: «Jau pirmajā sanāksmē bija jūtams, ka Līcim ir saimnieka skatījums, viņš pat zālē krēslus pats palīdzēja salikt.»
Tikai pēc vēlēšanām kļūs zināms, vai ar solījumiem padarīt pievilcīgāku pilsētvidi un ar «saimnieka skatījumu» pietiks, lai N. Līcis kļūtu par nākamo mēru, bet nenoliedzami E. Grāvītim jārēķinās ar spēcīgu konkurentu.
Biznesa un domes projekts
Kad Saulkrastu centrā meklējam pusdienošanas vietu, nonākam kafejnīcā lasītavā Bemberi, kas vismaz šobrīd, pirms tūrisma sezonas sākuma, var priecāties par to, ka tuvumā konkurējošu kafejnīcu nav. Turklāt Saulkrastu bibliotēkas ēkā iekārtotā kafejnīca lasītava ir apliecinājums pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.
«Mums jau ilgāku laiku ir kafejnīca ceptuve ārpus Saulkrastu centra. Nolēmām veidot otru - pilsētas centrā, ļoti raiti izdevās vienoties ar domi par telpām bibliotēkas ēkā,» stāsta Bemberu rīkotājdirektore Daiga Kišuro un piebilst: «Izveidot nevis vienkārši krodziņu, bet kafejnīcu lasītavu bija domes vēlme.»
Atvērt vēl kādu kafejnīcu uzņēmuma vadītāja neplāno, jo, «lai gan pērn ar biznesu veicās labi, jāņem vērā, ka cilvēku Latvijā kļūst aizvien mazāk. Turklāt tūrisma sezona mums ir īsa - tikai daži mēneši, un šogad arī ātrāk par jūniju uz lielu Saulkrastu viesu skaitu nevar cerēt».