Lai iedrošinātu seniorus pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un arīdzan satiksmes plūsmā, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu federāciju (FIA), OCTA un CSDD kopš aprīļa beigām rīko akciju Seniori pie stūres - tā ir drošība un atbildība. Projektā iesaistīties aicināti autovadītāji virs 60 gadiem ar derīgu autovadītāja apliecību. Pirmie, kas vēlējušies iziet teorētisko un praktiskās braukšanas kursu pie Drošas braukšanas skolas instruktora, Rīgas ielās jau izbraukuši. Vieni, lai secinātu, ka iemaņu atsvaidzinšānai arī turpmāk būs nepieciešama instruktora palīdzība, bet visvairāk tādu, kuri pārliecinājās, ka var droši braukt pie stūres arī turpmāk.
Vai neatņems tiesības?
«Sākumā baidījāmies - ja nu slikti braukšu un instruktors manas autovadītāja prasmes atzīs par nederīgām, vai neatņems tiesības?» samulsumu, piesakoties akcijā, neslēpa vairāki vecākā gadagājuma autovadītāji. Taču vienlaikus tomēr gribējies saņemt kompetentu vērtējumu, pajautāt padomu, kā rīkoties situācijās, kurās seniors nejūtas droši un arīdzan precizēt, kuras iemaņas jātrenē. Tiesības pēc šīs pārbaudes te nevienam neatņem.
Apolonija Briede (71) autovadītāja apliecību ieguvusi pirms 10 gadiem, taču pašai auto nav un arī sen nav sēdējusi pie stūres, kaut padomju gados strādājusi par trolejbusa vadītāju. Pēc praktiskās braukšanas treniņa laukumā kundze jūtas samulsusi, jo apjauš, ka uz lielajiem ceļiem vēl nevar rādīties, ja arī auto būtu. «Ja es prastu braukt, tad arī automašīnu sagādātu, bet tagad saprotu, ka visu esmu aizmirsusi,» atzīstas Apolonijas kundze. Drošas braukšanas skolas instruktors Aivis Dreimanis uzsver - seniorei tiešām nopietni jāatsvaidzina braukšanas prasmes un tam vēl būtu nepieciešamas vismaz 10 nodarbības instruktora vadībā.
Nesalīdzināmi brīvāk pie stūres jūtas Jānis Bērzmārtiņš (76), kurš auto vada ik dienu jau kopš 1977. gada. Viņš uzskata - ja ziemā nebrauc, iemaņas zūd. Pats Jānis braucot gan ziemā, gan vasarā. Taujāts, kāpēc pieteicies akcijā, Jānis smej - lai droši justos pie stūres. Instruktors atzinīgi vērtē kunga braukšanas kultūru, reakciju uz ceļa, lai gan seniors atzīst - vislielākās grūtības sagādājot Rīgas centrs un Krasta iela, no šiem maršrutiem viņš cenšoties izvairīties. Taču, instruktora taujāts par paradumiem - piemēram, vai, braucot pie stūres, mēdz runāt pa mobilo tālruni, ēst vai padzerties - , atzīst, ka koncentrējas tikai ceļam. GPS navigācijas iekārtu Jānis neizmanto, bet, ja apmaldās, vienmēr apstājas, lai izpētītu karti - nekad to nedara braucot. Redzes asums un reakcijas spējas ar gadiem Jānim nav zudušas.
Uz rekordiem nepretendē
Pie skolas, kur vienmēr atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometru stundā, Jānis, negaidot instruktora brīdinājumu, samazina ātrumu. «Pa pilsētu jābrauc uzmanīgi. Es uz ātrumu neesmu iekritis,» viņš saka, tiesa, atzīstot - ja tagad nāktos kārtot CSDD eksāmenu, diez vai to spētu. Savukārt instruktors ikvienam senioram iesaka ik pa laikam ieskatīties noteikumu grāmatiņā vai CSDD mājaslapā izpildīt testu - ja no 30 eksāmena jautājumiem uz 15 atbild nepareizi, vēlams nopietni atsvaidzināt ceļu satiksmes noteikumu zināšanas.
Jānis stāsta, ka gluži perfekti nejūtoties, stāvvietā iebraucot un apstājoties atpakaļgaitā. «Internetā skatījos, cik filigrāni to dara tie, kas uzstāda Ginesa rekordus,» pārsteigumu neslēpj Jānis. Taču instruktors smej - tas ir šova elements un tie, kas pretendē uz Ginesa rekordu, trenējoties apgāž ne vienu vien stabiņu. «To var izdarīt jebkurš, bet vajadzīgs nopietns treniņš, kas aizņem ļoti ilgu laiku. Visbiežāk to paveic profesionāls sportists.» Taču arī seniori, ne lai uzstādītu rekordus, bet gan paši justos droši, trenējot iemaņas, var uzlabot savas prasmes.
Visbiežāk seniori Drošas braukšanas skolā prasa padomu, kā pareizi izbraukt kādu nesaprotamu ceļa posmu vai krustojumu ikdienas maršrutā. Taujā, kā ikdienā ekonomēt degvielas patēriņu. Sūrojas arī par to, ka citi autovadītāji laikus neieslēdz pagriezienu vai neievēro drošu distanci, kas apgrūtina manevrēšanas iespējas. «Esmu ievērojis, ka seniori reti ir no tiem, kas «sēž astē». Viņi solīdi ievēro distanci, jo ar laiku sapratuši - tie daži metri nepagarina braukšanas laiku, toties ļauj justies komfortablāk. Patiesībā lielākajai daļai senioru, kas jau piedalījušies braukšanas testos, ir ļoti labas braukšanas iemaņas un attieksme pret satiksmes dalībniekiem,» slavē Aivis Dreimanis.
Uzmanīgāki uz ceļa
LAMB prezidents Juris Zvirbulies atzīst - seniori ir vieni no atbildīgākajiem un drošākajiem autobraucējiem. Instruktors Aivis Dreimanis, pavadījis ilgāku laiku kopā ar senioriem, novērojis - viņi ir ļoti mierīgi, nosvērti braucēji. Lai arī ar gadiem reakcija ir lēnāka, to kompensē citas prasmes, uzmanība uz ceļa. «Vēl neviens tāds, ar kuru būtu bail braukt, nav gadījies,» atzīst A. Dreimanis.
Bez šaubām, tie, kas tiesības ieguvuši seniora vecumā, sākuši braukt pirms pāris gadiem, ir nedrošāki. «Jebkuram, arī jaunam cilvēkam, kurš tikai gadu vai divus sēdējis pie stūres, būs tādas pašas problēmas. Tas ir pieredzes trūkums,» norāda instruktors.
Vai senioru dāmām un kungiem atšķiras braukšanas stils? A. Dreimanis novērojis - kundzes ir lēnākas, mierīgākas, vīri ir asāki. «Dāmām ir izteikti raksturīgas šaubas, vai uz ceļa rīkojas pareizi. Kungi ir pārliecinātāki par savām darbībām.»
Bet kopumā, vērtējot senioru pārvietošanās tempa atšķirības, Aivis Dreimanis nepiekrīt uzskatam, ka pensijas vecuma ļaudis «velkas uz ceļa». «Viņi nevelkas. Viņi brauc gudrāk. Pārdomātāk. Bet ne stipri lēnāk,» nosmaida instruktors. «Drošas braukšanas skolā jaunajiem mācu: ja redzi auto, kur iekšā sēž divas sirmas galvas, rēķinies ar to, ka šī vecuma ļaudis visu darīs uzmanīgāk.» Jo jaunība uz ceļa nav trumpis. Trumpis ir pieredze.