Nē, kā jau daudziem puišeļiem, ļoti romantiska likās lidotāja profesija. Man vēl tagad glabājas trešās klases aviomehāniķa diploms. No sākuma pievērsos aviācijai, gribēju iestāties lidotāju skolā, bet neizgāju medicīnisko komisiju. Pēc tam uzreiz sekoja iesaukums padomju armijā. Tad jau no debesīm biju nolaidies uz zemes un aizgāju uz juristiem.
Tātad daļēji tā bija nejaušība?
Nē, nejaušība tā nav, tas bija rezerves variants, uz ko apzināti gāju. Man tomēr ģimene lielā mērā bija saistīta ar juridiska rakstura darbu. Tēvs visu mūžu nostrādāja milicijā, brālis bija prokuratūras izmeklētājs. Tēva brālis arī strādāja milicijā...
Būt par advokātu vai prokuroru - vai tās ir divas dažādas dzīves filosofijas, kas nav savienojamas?
Tur ir jāspēj pārkāpt pāri saviem principiem, kaut ne vienmēr tas izdodas. Jā, es sešarpus gadus esmu bijis advokāts. Arī šo darbu es pildīju pēc labākās apziņas - kārtīgi, godīgi. Bet es nejutos komfortabli, jo tas nebija mans darbs. Tajā laikā tas bija saistīts ar sadzīvisku apstākļu uzlabošanu. 1990. gada sākumā algas prokuratūrā bija niecīgas, sadzīves apstākļi ļoti slikti. Faktiski aizgāju no prokuratūras projām, kur ir labāks atalgojums.
Tagad jūs veicat pamatā administratīvu darbu. Vai neilgojaties pēc izmeklēšanas darba?
Redzot atsevišķas krimināllietas, kuras ir tieši slikti izmeklētas, un redzot pieļautās kļūdas, nu, reizēm rokas niez.
Vai brīžiem nešķiet, ka esat ievilkts arī politiskajās kaislībās? Piemēram, Vētra sūdzas prokuratūrā par Ķīli, Ķīlis - par Vētru. Nāk arī pašvaldību vēlēšanas...
Tas jau notiek ne tikai attiecībā uz ģenerālprokuroru, tas ir plaši izplatīts paņēmiens, kā kārtot savstarpējās attiecības. Gan komercstruktūrās, gan politikā - rakstot iesniegumus vienam pret otru, ka kāds, iespējams, izdarījis noziegumus. Tā var būt policija, kura saņem šādus iesniegumus, tas var būt VID. Šie ir līdzekļi, kā mēģināt ieriebt konkurentam jebkurā jomā. To ir daudz, un tie ir legāli. Likums jau nav pārkāpts. Ja mēs saņemam iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, un pārbaude ir mūsu kompetencē, tā mums ir jāveic. Neatkarīgi no tā, kādu motīvu dēļ. Ja kāds ir nolēmis kārtot rēķinus ar savu konkurentu biznesā vai politikā, iesniegums vienalga jāpārbauda - gribam to vai ne. Jā, var saskatīt politiskos zemtekstus. Taču tas jāatšķir nost.
Jūs kā ģenerālprokurors stāvat ārpus politikas?
Es pats personiski politikā neesmu. Cenšos vienmēr analizēt situācijas, lai pat nejauši kaut kur neiejauktos, kur nevajag. Vai vispār kāda valsts amatpersona var netiešā veidā palikt ārpus politikas, tas ir labs jautājums. Jebkuru jautājumu ir iespējams pagriezt politiskā gaismā. Tieši jūsu pieminētais Ķīļa iesniegums - to var traktēt kā politisku gājienu. Turklāt, ņemot vērā specifiku, kādā ziņojumi tiek sastādīti, tur bieži eksistē ļoti daudzi termini, kas nav juridiski. «Iespējams, pastāv risks, ka ir neekonomiski lietoti līdzekļi,» - tā ir tāda vārdu kombinācija, kas Krimināllikumā nav atrunāta.
Jūsu vārds bieži tika minēts Sudrabas kundzes laikā, taisot trokšņainus paziņojumus. Bet parasti, kad žurnālisti jautāja, kas ir noticis, tad viņa nožēlas pilnā balsī teica - jārunā ar prokuratūru, tālāk es nezinu. Apmēram ar domu - prokuratūra vainīga, ka nekas tur nenotiek.
Tā varbūt to uztvēra, bet prokuratūra neveic pārbaudes par visiem iesniegumiem. Daudzi vispār nepārzina prokuratūras funkcijas un jauc. Vairs neeksistē likumības uzraudzības funkcija. Mēs nepārbaudām vispārējā uzraudzības kārtībā neko. Mēs neejam uz iestādēm - nu, parādiet savus dokumentus, vai jums viss ir kārtībā. Nav tā. Mēs strādājam uz konkrētu iesniegumu pamata, pārbaudām - ir, nav noticis. Tieši tāpat ar Valsts kontroles ziņojumiem. Daudzos gadījumos tur ir saskatāmi disciplināras atbildības pamati, kas izskatāmi civildienesta atbildības kārtībā. Mums nav piekritīgi šie jautājumi. Tāpat tikko izskanējušais revīzijas ziņojums par brīvostas pārvaldi. Šeit tāpat ir jāvērtē. Šis ir ļoti sarežģīts gadījums ar brīvostu. Vakar saņēmu šo ziņojumu. Tas nav detektīvromāns, ko var izlasīt vienā vakarā un saprast, kurš kuru ir nogalinājis. Šeit ir sarežģīti, protams, kontroles atzinumi ir tās atzinumi. Bet es jau agrāk publiski teicu, ka secinājums «pastāv risks par neekonomiski lietotiem līdzekļiem» - tas ne par ko neliecina. Krimināllikumā ir nozagšana, piesavināšanās, krāpšana.
Tas ir tāds politisks paņēmiens. Kaut kas kaut kur ir iedots prokuratūrā, un tad visiem šķiet - o, tur kaut kas ir. Kas tālāk, cilvēkus varbūt neinteresē...
Tieši tā. Tāpat par Dienvidu tiltu. Tur pieņēma lēmumu par kriminālprocesa beigšanu. Divas reizes vērtējām, finālā atcēlām. Par vairākiem virzieniem ir dots uzdevums vākt materiālus, turpināt izmeklēšanu, pārbaudīt. Vienā lielā daļā šai izmeklēšanai pielikts punkts, jo nav apstiprināts, ka tur būtu noziedzīgs nodarījums.
Izmeklēšanas kvalitāte Latvijā. Kā jūs vērtējat situāciju, un kādi ir klupšanas akmeņi?
12. martā Saeimas komisijā tieši skatīja šo jautājumu. Tur piedalījās Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Kalniņa kungs. Viņš arī iezīmēja galvenās problēmas, tās principā var sadalīt. Lielākais klupšanas akmens ir finanšu un ekonomiskie noziegumi. Tā ir specifiska joma. Bez pamata zināšanām grāmatvedībā, finansēs, banku darbībā ir grūti izmeklēt - to, ko nesaprot. Lai izmeklētājs varētu strādāt pie šīm lietām, viņam ir jābūt sagatavotam šajā jomā. Ja tā nav, viņš nevar kvalitatīvi strādāt. Tas pats par prokuroriem. Arī prokurori ir jāgatavo. Šobrīd ir izveidots apmācības cikls finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Lasīs lekcijas par pamata jautājumiem - kā sastāda bilanci, kā to lasa, ko kurš bilances postenis nozīmē. Šeit sadarbojamies ar Augstāko tiesu, advokatūru un finanšu policiju.
Nebūs tā, ka jūs apmācīsiet cilvēkus, kuri žigli aizbēgs uz privāto sektoru?
Grūti spriest par līmeni, kāds būs beigās, jo apmācība ir tikai sākta. Es nedomāju, ka viņi kļūs par izciliem profesionāļiem finanšu jautājumos. Viņi noteikti nespēs konkurēt ar profesionāliem auditoriem un revidentiem.
Tādu precedentu, ka no privātām audita kompānijām kāds pārnāktu pie jums, nav?
Algu starpība ir milzīga. Kā piemēru varu minēt to, ka Valsts policijā eksistē grāmatvedības ekspertīžu nodaļa. Neizdodas nokomplektēt štata vietas ar grāmatvežiem, auditoriem, revidentiem. Jo privātstruktūrās speciālistam alga ir daudz lielāka, nekā spēj piedāvāt valsts.
Kas attiecas uz noziegumiem pret dzīvību, veselību, īpašumu, šī joma, lai arī izmeklējama vienkāršāk, prasa sagatavotību. Klupšanas akmens - notikuma vietas apskate. Tur iet švaki ar pēdu fiksāciju.
Vai Latvijā DNS paraugus var iegūt?
Jā, varam. Līdz ar to tas ir labs pierādījums, bet ar to vien nevar strādāt. Ir jāpārbauda visas iespējamās pēdas. Ja mēs koncentrējamies uz viena objekta atrašanu, izņemšanu, bet, ja tas objekts izrādās nederīgs, esam pazaudējuši nozieguma vietās n-tos pierādījumus.
Policistiem, kas ierodas notikuma vietā, nav pietiekami lielas brigādes?
Ja paskatās, cik cilvēku ierodas, var domāt, ka tur viņu ir ļoti daudz. Dažkārt viņi ar šo savu skaitu vēl vairāk sabojā pierādījumus. Ne jau skaitam ir nozīme, bet kvalitātei. Valsts policija par to domā. Ar Ķuža kungu esam par to runājuši, ka tiek iegādāta aparatūra, kas palīdz veikt notikuma vietas apskates, kas palīdz atrast un izņemt šīs pēdas. Bet ir vajadzīgi arī kvalificēti speciālisti, nevis tikai aparatūra. Izmeklētājam pašam ir jāredz spēles laukums, ir jāsaprot, ko viņš meklēs, kāds būs darbs.
Vai to nesagatavo studiju laikā?
Par izmeklētāju var strādāt jebkura persona, kurai ir augstākās izglītības diploms. Viņš var būt vēsturnieks, sociologs, mediķis, nav svarīgi. Viņu sagatavo sešu mēnešu kursos. Ir starpība - jurists ar diplomu, prokurors var būt tikai ar 2. līmeņa augstāko izglītību, bet izmeklētājs - ar sešu mēnešu sagatavošanos.
Sakiet, vai problēmas šajā sfērā strauji nepalielināsies, ja realizēs izdienu pensiju reformas?
Tas ir tik sāpīgs jautājums. Tas ne tikai skar policiju un prokuratūru. Runājot par tiesību aizsardzības iestādēm, tāda nepārdomāta reformu veikšana novedīs pie kadru aizplūšanas. Es nesaku, ka reformas nav vajadzīgas, bet tādā variantā, kādu to piedāvāja, tā ir nekvalitatīva.
Kādēļ prokuratūras izmeklētājam, kurš katru dienu neskraida ar pistoli riņķī un neliek savas krūtis pretī lodēm, tomēr ir nepieciešama speciāla izdienas pensija?
Tas ir ļoti smags darbs, emocionāli smags, saspringts. Atvaļinājums ir viens mēnesis, un pārējā gada daļa jāpavada kopā ar ne to labāko sabiedrības daļu - jāizmeklē, kad kāds ir noslepkavots, izvarots, apkrāpts, un tā dienu no dienas, gadu no gada - tas ir psiholoģiski smagi. Pašreiz novēroju tendenci, ka arvien vairāk sāk iet izdienas pensijā, sasniedzot minimālo vecumu.
Jūs uztrauc tieši sevišķi smago noziegumu pieaugums.
Jā, bet tur mums ar Valsts policiju ir izveidojusies interesanta situācija. Mēs operējam ar skaitļiem no viena avota, kurus mums dod Informācijas centrs. Interesanti ir tas, ka mums nesaskan. Bet vienalga - tendences ir tendences. Sevišķi smagi noziegumi līdz 1. aprīlim, kad būtiski mainīs Krimināllikumu, ir tie noziegumi, par kuriem var piespriest brīvības atņemšanu no 10 gadiem līdz mūža ieslodzījumam. No 1. aprīļa klasifikāciju maina, tad būs virs astoņiem gadiem. Tāpēc par šī gada tendencēm būs grūti sastādīt atskaiti.
Daži portāli tautu biedē ar 1. aprīli. Ka no cietumiem nāks laukā noziedznieki. Jūs tas nebiedē?
Tas, ka būs recidīvs, tas ir nenoliedzami, bet es nedomāju, ka tas radīs būtisku ietekmi.
Vai nešķiet, ka piemērojam par daudz cietumsodu?
Tas ir filosofisks jautājums. Ja mēs raugāmies skaitliski, tad noteikti jā. Mums ir krietni vairāk ieslodzīto, ir augstāks līmenis nekā Eiropā. Arī piespriestie sodi ir bargāki nekā vidēji Eiropā. Bet šeit ir jāvērtē no tāda aspekta kā noziedzības tradīcija jeb pārmantojamība no padomju laika. Šīs noziedzības nežēlīgums un ciniskums pie mums ir daudz augstāks nekā vidēji Eiropā.
Bet vai cietumi nav šo tradīciju turpinātāji?
Tas ir jau sen atzīts, ka labo īslaicīgs cietumsods, ka ir šī šoka terapija, kuru cilvēks ir izbaudījis īslaicīgi. Ka viņš saprot - nekad vairs savā mūžā tur negribu nokļūt. Bet, ja viņš tur atrodas ilgstoši, ne jau visi, bet recidīvs tomēr atgriežas.
Kādēļ pieaug sevišķi smagie noziegumi?
To, ko mēs redzam, tas ir tas, ka krīze ir atstājusi savas sekas. Neņemos spriest, cik daudzi ir jutuši materiālo uzlabojumu un cik daudziem ir cēlies dzīves līmenis, bet, tā kā es pats esmu audzis laukos un regulāri braucu uz turieni, tad redzu, ka turpinās vispārēja dzeršana, kas jau pieņemta kā normāla parādība, ka visur dzer nenormālos apmēros. Cilvēki nodzeras, neredz šo perspektīvu. Daļa varbūt nevēlas to redzēt savā dzīvē, līdz ar to pieaug agresivitāte attiecībās starp cilvēkiem. To jau mēs redzam arī ikdienā masu medijos, vai tā ir drukātā prese vai internets.
Vai pieaug savstarpējā netolerance?
Viennozīmīgi.
Katrā ziņā es nejauši palasīju komentārus par 16. martu un paliku mēms. Bet tad es palasīju komentārus par pāvesta vēlēšanām, un tas vispār bija neiedomājami.
Es parasti to komentēju šādi - ja kāds uzrakstīs, ka šodien spīd saule, tad noteikti būs kāds, kurš uzrakstīs indīgu komentāru par suņu kakām, kas lien ārā no sniega, kolīdz tas kūst. Kāds vienmēr atradīs negatīvo, jo viņam ir vajadzība izgāzt savu žulti. Neiecietība jūtami pieaug jebkurā sfērā. Daudzi noziegumi ir tā saucamie sadzīviskie - kopīga alkohola lietošana, strīds, un tad ir slepkavība vai smagi miesas bojājumi. Cilvēka dzīvība ir nonivelējusies. Reizēm šie noziegumi ir neizskaidrojami. Piemērs par sadedzināto cilvēku Jelgavā. Kāda bija nepieciešamība? Labi, nu, nedeva naudu, piekāva. Bet vēl apliet ar degmaisījuma šķidrumu un aizdedzināt. Tātad tas kaut kur šajā loģikā neiederas. Šādi gadījumi tikai pieaug. Es to saistu ar vispārējo sabiedrības noskaņojumu. Ar nestabilitāti, to, ka šie pieci smagie krīzes gadi nopietni ir ietekmējuši cilvēku psihi.
Bijušais ģenerālprokurors Maizītis tagad kļūs par SAB direktoru, un jums būs savs bijušais priekšnieks jāpārrauga.
Mums ir noteikta joma, kurā mēs uzraugām, - kas saistās ar operatīvo darbu. Es tajā nesaskatu problēmu. Tas, ka mēs esam pazīstami un kādreiz esmu bijis viņa pakļautībā, tas nekādā veidā nevar ietekmēt mūsu darbu. SAB funkcijas attiecībā pret prokuratūru ir tik vien kā - ka viņi izsniedz pielaides tiem prokuratūras darbiniekiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Vai tas nav apburtais loks, ka SAB izsniedz saviem pārraudzītājiem pielaides?
Tāda ir šī kārtība, kādam tās ir jāizsniedz...
Vai ir akūti likumdevēja nepadarīti mājasdarbi, lai prokuratūras darbs tiktu veicināts?
Likumu trūkumu var atrast vienmēr, bet tas nozīmē tikai to, ka pašiem ir jāmēģina rast risinājumus. Viena no problēmām ir tā, ka daļa likumu projektu, kas tiek virzīti izskatīšanai, ir nekvalitatīvi. Tie ir sasteigti, līdz ar to rodas problēmas, tos piemērojot praksē. Bet ir situācijas arī, kad tiek ieviests kas jauns, un ir grūti izmodelēt un paredzēt visas iespējamās situācijas.
Kā brīvās preses pārstāvim ir jājautā - kā ir ar oligarhu lietas perspektīvu?
Izmeklēšana nav apturēta nevienā lietā. Ja runājam par krimināllietu, kas atrodas KNAB, darbs ir paveikts apjomīgs. Pašreiz pat ir vairāk jāpiestrādā pie juridiskā pamatojuma, vai ir kas vairāk saskatāms. Materiāls ir savākts pietiekami, lai varētu sākt analizēt. Ir jāsāk domāt par formulējumu - kādas darbības ir saskatāmas, kādi ir noziegumi, ja ir, ja nav, tad jāmotivē. Jāsāk strādāt pie juridiskā pamatojuma.
Kā ir ar Mercedes lietu?
Arī tur viss notiek. Pašreiz domes amatpersonām ir jāuzrāda apsūdzības un jāstrādā pie juridiskajiem pamatojumiem.
Vai ir kas tāds, ko es jums nepajautāju, bet par ko jums sāp galva?
Šādu jautājumu var pajautāt jebkuram valsts iestādes vadītājam, un viņš nepārprotami atbildēs - finanšu trūkums, lai nodrošinātu saimniecisko darbību. Ēkas, materiāli, papīri, datori. Visu, ko gribat. Pa visu valsti ir 44 struktūrvienības. Lielai daļai ēku ir vajadzīgs remonts.
Vai ir kādi solījumi saņemti?
Solīt mēs visi varam. Šodien eju uz Finanšu ministriju apzināt šos te jautājumus. Saprotu, ka neviens nedos naudu tādā apjomā, kā vajadzīga, taču eju runāt par kaut kādu iespējamo finansējumu, ko var cerēt papildus saņemt, lai risinātu neatliekamus jautājumus.
Vai reizēm nav tāda vēlme nočortoties un teikt - velns, kāpēc es piekritu?
Ziniet, nē. Jūs neesat pirmais, kurš man to jautā. Tas bija, pirmkārt, liels izaicinājums, protams, ka es rūpīgi visu izsvēru, pirms sāku. Ja esmu uzņēmies, tad vairs nav ko žēloties. Tad tā jau būtu padošanās, mazdūšība, ja es teiktu - ak dievs, kur esmu iekūlies?
Vai jūs būtu gatavs domāt par nākamo termiņu?
Tas vēl ir tāls jautājums, priekšā ir vienas Saeimas vēlēšanas. Redzēsim, kā tā veidosies. Vēl mums priekšā ir pensiju reforma. Arī mani tas skar tiešā veidā.