Piecus gadus pēc negaidītajiem panākumiem situācija ir krasi mainījusies. No četriem deputātiem vairs tikai viens ir palicis tēvzemiešu rindās. Divi ir pievienojušies Latvijā jaunizveidotai partijai, bet ceturtais - īru miljonāra izveidotai partijai, kas mēģinās iegūt vēlētāju balsis daudzās ES dalībvalstīs. Šīs četrotnes sašķelšanās spilgti atspoguļo arī TB/LNNK iekšienē notikušo. Runājot ar nu jau trīs bijušajiem un vienu esošo partijas biedru par to, ko viņiem izdevies paveikt Eiropas Parlamentā, nereti bija dzirdama deķīša vilkšana uz savu pusi un mēģinājumi pierādīt, ka tieši šie deputāti darījuši visvairāk.
Iniciēja Padomju stāstu
Vērtējot šo deputātu padarīto kopumā, secināms, ka visbiežāk viņi sevi profilējuši kā baltiešu vēstures skaidrotājus un krievvalodīgo aizstāvības jautājumus EP aktīvi proponējošās Tatjanas Ždanokas (PCTVL) apkarotājus. EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka tieši darbošanās pavisam nelielajā grupā ļāva veiksmīgāk aizstāvēt viņus intresējošos jautājumus: «UEN grupā mums bija diezgan daudz brīvības un arī lielākas iespējas nekā kādā lielajā grupā.» Tāpēc tēvzemiešiem, kā apgalvo ne vien Ģ.V.Kristovskis, bet arī pārējie trīs, bijuši lielākie panākumi abu minēto jautājumu risināšanā. Tikmēr, piemēram, lielākajā - Eiropas Tautas partijas - grupā strādājošajiem TP un JL deputātiem bijis daudz grūtāk panākt citu atbalstu savām idejām. Pretējās domās gan ir Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns: «Lielākais mīnuss ir tas, ka UEN grupai bija grūti kaut ko ietekmēt.» Viņaprāt, panākumi bijuši tikai mazos reģionālajos jautājumos, piemēram, Baltijas jūras valstu stratēģijas izstrādes ierosināšanā, kaimiņu politikas, Krievijas un vēstures jautājumu skaidrošanā.
«Eiropa ir tuvojusies kopīgai vēstures izpratnei,» par vienu no saviem lielākajiem paveiktajiem darbiem kopā ar citiem eiroparlamentāriešiem stāsta Inese Vaidere. Viņa lepojas ar to, ka EP nosodīja Krievijas izraisīto badu Ukrainā. I.Vaidere arī atbalstīja filmas Padomju stāsts izveidi. Sākumā tobrīd vēl mazpazīstamais režisors Edvīns Šņore vērsās pie Ģ.V.Kristovska. Viņš saprata, ka viens netiks galā, un tādēļ lūdza palīdzību finansējuma meklēšanā tagadējai partijas biedrei Pilsoniskajā savienībā Inesei Vaiderei. Filma, kuru vēsturnieki vērtē pretrunīgi, iemantojusi lielu popularitāti.
UEN grupas deputāti visaktīvāk iestājās par to, lai ES lēmumā par rasismu un ksenofobiju komunisma noziegumi tiktu pielīdzināti nacisma noziegumiem. I.Vaidere atgādina, ka Eiropas Komisija galu galā tika piespiesta diskutēt par baltiešu vēstures jautājumiem.
Tikmēr tēvzemiešu līderis Roberts Zīle izvēlējās profilēties ekonomikas, jo īpaši transporta, jautājumos. Strādājot Eiropas Parlamenta Transporta komitejā, viņi varēja lepoties ar to, ka Latvijai radās iespēja likvidēt auto rindas uz robežas ar Krieviju, panākot līdzekļu piešķiršanu autostāvvietu ierīkošanai. R.Zīle iestājās arī par to, lai strauji augošām aviokompānijām, arī airBaltic, tiktu piešķirtas papildu CO2 izmešu kvotas. Viņš bija pamanāmākais no tēvzemiešiem Laval lietā. R.Zīle atgādina, ka ar viņa pārstāvētās komitejas atbalstu EP izdevās panākt vienu no patērētājiem taustāmākajiem rezultātiem: īsziņu un telefonsarunu izmaksu samazināšanu starp Eiropas Savienības valstīm.
Pārmetas uz ekonomiku
G.Krasts, pēc J.Kapustāna domām, ir bijis vismazāk pamanāmais no četriem tēvzemiešiem. Tieši ekspremjera tālākā politiskā izvēle arī ir visdīvainākā. Pēc aiziešanas no TB/LNNK viņš kļuvis par eiroskeptiskās īru politiskās apvienības Libertas Latvijas nodaļas vadītāju. Partija solās veicināt liberālas ekonomikas iniciatīvas, pārtraukt eiroparlamentāriešu ceļošanu uz Strasbūru un citu eirobirokrātu dāsno labumu apcirpšanu.
Savukārt I.Vaidere pašreizējās lejupslīdes ietekmē nolēmusi pievērsties ekonomikai. Ekonomikas uzplaukuma laikā, kāds bijis iepriekšējais periods, varēts runāt par vēstures jautājumiem, taču tagad daudz svarīgāk esot izcīnīt vienlīdzīgus tiešos maksājumus visu valstu zemniekiem, jo Latvija patlaban atrodas zaudētāja pozīcijās. Tāpat kā Inese Vaidere enerģētiskās drošības stiprināšanai solās pievērsties arī Roberts Zīle. Kā citus savus svarīgākos uzdevumus viņš nosauc Māstrihtas kritēriju pārskatīšanu, lai nodrošinātu ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, un arī Krievijas ārpolitiskās ietekmes mazināšanu.
Jāpiebilst, ka, izņemot R.Zīli, citi tēvzemiešu sarakstā iekļautie kandidāti uz Eiropas Parlamentu nav pieredzējuši politikā, I.Vaideres un Ģ.V.Kristovska (viņš nekandidē EP, bet pašvaldību vēlēšanās) pārstāvētās Pilsoniskās savienības sarakstā gan ir vairāki ES jautājumus pārzinoši kandidāti.