«Diāna pagaidām visu saprot, jo pēc plāna atkārtojam iepriekšējā gadā mācīto, bet, kā būs, kad nāks jaunā viela, es nezinu,» pedagogu trūkumu ļoti izjūt trešklasnieces mamma Inga Gavare. Viņa ar Diānu slimnīcā ir jau ilgāk par gadu, un otro klasi meita pabeidza tieši skolotājas klātbūtnes dēļ. Algot privātskolotāju Inga nevar atļauties, taču negrib piespiedu kārtā Diānu atstāt uz otru gadu. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija un Rīgas dome neizdarībā vaino viena otru un nespēj atbildēt, vai un kad mācības atsāksies.
Diena jau septembra sākumā pievērsa uzmanību tam, ka bērnu skološana slimnīcā, ko pašvaldība nodrošināja kopš 1974.gada, šogad bērniem nepienākas. Domē to skaidroja ar naudas trūkumu un jauno izglītības finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam». Kopš naudu pašvaldībām piešķir pēc skolēnu, nevis pedagogu skaita, Rīgai nav par ko mācīt bērnus no reģioniem, kuru slimnīcā ir ne mazums. Pērn valstij tas prasīja 144 000 latu.
Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis uzskata, ka ministrija finansēšanas modeli nav līdz galam pārdomājusi: «No viņu puses ir tā - jums nauda ir iedota, paši tiekat galā. Nu nevaram mēs to izdarīt!» Viņš skaidro, ka Rīgai nepietiek līdzekļu, lai skolās nodrošinātu pagarinātās grupas, pulciņus un skolotājiem piemaksas par burtnīcu labošanu, nemaz nerunājot par mācībām slimnīcā. «Pamatā tie ir citu pašvaldību bērni, kas tur ārstējas,» piebilst G.Helmanis.
Savukārt, pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) domām, tā ir «vairāk pašvaldības, mazāk ministrijas» atbildība. Viņas padomniece Agnese Korbe stāsta, ka ministrija mācību gada sākumā nosūtīja slimnīcai un pašvaldībai ieteikumus, viens no tiem ir naudas pārdalīšana starp pašvaldībām - ja bērns no kāda reģiona ilgstoši uzturas slimnīcā Rīgā, naudai būtu viņam jāseko.
Taču departamentā skaidro, ka šī procedūra ir sarežģīta. Parasti pašvaldības veic savstarpējos norēķinus divas reizes gadā, taču bērni uz slimnīcu un mājām dodas daudz biežāk. «Finansēt pedagogus un cerēt, ka kādreiz ienāks nauda, - tas ir ļoti liels risks. Kas notiks, ja pašvaldības nevarēs samaksāt? Tie tēriņi ir lielāki nekā tas ieguvums,» uzskata G.Helmanis.
Arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) uzskata, ka risinājums jāmeklē ministrijā, jo problēma skar visu valsti. Uz to A.Korbe atbild, ka ministrija pašvaldību darbā iejaukties nevar. Pirmdien E.Aldermane runās ar G.Helmani, lai lemtu par tālāko rīcību.