Tiesa, uzreiz jāsaka, ne Tieslietu ministrijā, ne Iekšlietu ministrijā nav atrodami tiesu prakses apkopojumi vai statistika par šīm lietām. Valsts probācijas dienestā Diena uzzināja, ka šobrīd aktuālas ir divas lietas, kurās par kukuļu došanu personām piemērots piespiedu darbs. Tiesa, nav zināms, vai šajos gadījumos kukuļu došana bijusi saistīta ar CSN pārkāpšanu.
Tā kā visvairāk kukuļu došanas policijas darbiniekiem gadījumi pieķerti Zemgalē, visvairāk lietu ir Zemgales prokuratūrās un tiesās. Piemēram, Dobeles rajona prokuratūras prokurora Raivja Košinska uzraudzībā ir trīs lietas, kur policijas darbiniekam dots vai piedāvāts kukulis. Vienā no tām R. Košinskis piemērojis prokurora priekšrakstu par sodu - autvadītājam 60 stundu piespiedu darbu, pārējās divas vēl tiek izmeklētas. Pēc prokurora stāstītā, lietā, kur ir lēmums, autovadītājs bija veicis pārkāpumu - nedeva ceļu operatīvajam transportam. Par protokola nesastādīšanu policistam piedāvātā kukuļa apmērs bija 20 latu. Jautāts, kādēļ lietu nesūtīja uz tiesu, R. Košinskis atbild: «Parasti šādās vieglākās lietās, kur nav domstarpību, lai nenoslogotu tiesu un process būtu ātrāks, var būt priekšraksts par sodu.» Viņš arī uzskata: piespriestais sods - piespiedu darbs - ir adekvāts - «persona atzina vainu, nav iepriekš sodīta, pozitīvi raksturota». Turklāt neatkarīgi no tā, vai lēmumu par sodu pieņēmusi tiesa vai prokurors, cilvēkam jārēķinās ar to, ka viņam tagad ir sodāmība. Prokurors arī neuzskata, ka piespiedu darbs būtu vieglākais sods. «Vieglākais sods ir naudas sodu nomaksāt,» prokurors paskaidro.
Zemgales tiesas apgabala prokurors Pāvels Sondors par tiesu praksi saka: «Tiesas spriež kā jau kura, tiesu prakse ir dažnedažāda diemžēl.» Viņš norāda - problēma ir tā, ka lietās, kur ir kukuļa pieprasīšanas un pieņemšana, vienīgā iespēja ir nosacīta vai reāla brīvības atņemšana, alternatīvu sodu te nav. Viņam pirms vairākiem gadiem bijis gadījums, kurā par piemērotāko sodu kādam Ceļu policijas darbiniekam viņš uzskatījis piespiedu darbu, taču tiesa lēmusi par nosacītu brīvības atņemšanu. «Ceļu policists bija paņēmis 5, 10 latus, vainu atzina, ļoti nožēloja, uzreiz no darba aizgāja, bet - trīs gadi nosacītas brīvības atņemšanas,» saka P. Sondors un piebilst - sodu piespriešana būtu jāsaista ar apsūdzētā attieksmi. Citā kukuļošanas lietā apsūdzētais robežsargs vainu neesot atzinis, taču piespriests tas pats trīs gadu nosacītais sods. Kā Diena uzzināja Valsts policijā, ja Ceļu policijas darbinieks ir tiesāts par kukuļņemšanu, tad viņš no dienesta tiek atvaļināts un viņam vairs nav nekādu iespēju strādāt Valsts policijā.