Baismīgi gleznaina, reālistiska aina
Neatlaidīgs Padomu armijas atmaskotājs, pompozās PSRS kara mašīnas insaiders (bijis Pievolgas kara apgabala izlūkošanas štāba virsnieks, Galvenās izlūkošanas pārvaldes rezidents Ženēvā u. c. augstos amatos militārajā sfērā) un smalks šīs savdabīgās virtuves pārzinātājs, V. Suvorovs par savām literārajām atklāsmēm un bēgšanu aiz dzelzs priekškara (1978. gadā) izpelnījās augstāko soda mēru - PSRS viņam piespriestais nāvessods ir spēkā vēl šodien. «(..) es dzīvoju savas dzīves pēdējā periodā. Starp nāves spriedumu un nāves soda izpildi. Manā dzīvē tas ir laimīgais laiks,» savā pirmajā grāmatā Atbrīvotājs par piespriesto nāvessodu saka V. Suvorovs. Ar baismīgi gleznainu, reālistiski reljefu ainu, kur nāvessodu dezertējušam kareivim uz rudenīgu Karpatu fona izpilda majors «mīkstos zābakos ar īsiem stulmiem uz resnajiem ikriem», šķietami bezkaislīga dokumentālista stilā V. Suvorovs radījis emocionāli jaudīgu ainu Atbrīvotāja finālā, šķiet, visspēcīgāko daļu šajā grāmatā.
No virsnieka - par rakstnieku
Latviski izdotais Atbrīvotājs ir pirmā V. Suvorova grāmata (pirmizdevums - 1981. gadā - angliski), savulaik tā piedzīvoja milzīgu interesi ārvalstīs un ļāva Padomju armijas sistēmā 20 gadus pavadījušajam virsniekam pārtapt sekmīgā un visai ražīgā rakstniekā. Pēc Atbrīvotāja V. Suvorovs izdevis vēl desmit darbus (Akvārijs, Ledlauzis, M Diena, Pēdējā republika, Attīrīšana, Pašnāvība, Uzvaras ēna, Kontrole, Izvēle, Savus vārdus ņemu atpakaļ), četras viņa grāmatas pagaidām nav izdotas. Atbrīvotājs ir trešais latviskotais viņa darbs - iepriekš jau izdota Uzvaras ēna, kas stāsta par Padomju Savienības varoni maršalu Žukovu, un Ledlauzis, kas vēsta par Otrā pasaules kara sākumu (abas izdotas izdevniecībā Dienas grāmata), kā arī Pēdējā republika un Diena M.
Skats aizkulisēs par «krasnaja armija vseh siļņej» (sarkanā armija stiprāka par visiem - no krievu val. - red.) ir traģikomisks, vietumis šī absurda komēdija šķiet neticama, te iet trakāk nekā Hašeka Šveikā un ir jāatsauc atmiņā, ka tā nav fikcija, ka autors pats ir aprakstīto norišu dalībnieks. Dņepras upes gultnes izklāšana ar bruģi, lai armijas varenības lieluzvedumā - manevros - pieci tūkstoši tanku ūdenī neiebuksētu un nenoslāptu, pļavu izklāšana ar armatūru, lai kara mašīnas šķērsotu pļavas bez aizķeršanās, dzelzs tilta uzbūvēšana stundas laikā, kuru it kā var šķērsot vilciena sastāvs ar kara tehniku (patiesībā lokomotīvi būvē no alumīnija, jo citādi «varenais» tilts ielūztu), lai demonstrētu Eiropai, ka no PSRS armijas to neglābs «nekāda Reina».
Grāmatā ir ļoti daudz citu «jautru» stāstu no armijas ikdienas, arī par grandiozu haosu Prāgas ieņemšanas laikā 1968. gadā, taču visvairāk pārsteidz izsmalcinātā sodu sistēma, kas bija (ir?) laidusi dziļas un stipras saknes visos armijas līmeņos, attiecībās un izpausmēs. «Guba* - nav cietums. Cietumā kolektīvs, lai kāds tas būtu, ir kolektīvs. Otrkārt, cietumā tiek turēti cilvēki, kuri kaut vienu reizi ir sacēlušies pret likumu, pret sabiedrību, pret režīmu. Gubā - iebaidīti karavīri sajaukumā ar kursantiem. Bet kursanti - tie ir cilvēki, kuri brīvprātīgi gatavi kļūt par visbeztiesīgāko sabiedrības daļu - padomju virsniekiem.»
Galvenais instruments - šķēres
V. Suvorovs dzimis 1947. gada 20. aprīlī, viņa tēvs bijis artilērists, arī vecākais brālis armijā nokalpojis 27 gadus, līdz pat apakšpulkveža pakāpei. Militāro karjeru sācis jau vienpadsmit gadu vecumā Suvorova Voroņežas karaskolā. Augstāko militāro izglītību ieguvis Kijevā. Bijis Pievolgas kara apgabala izlūkošanas pārvaldes štāba virsnieks; no 1970. gada - PSKP CK nomenklatūras darbinieks. 1974. gadā beidzis Militārās diplomātijas akadēmiju. Četrus gadus nostrādājis PSRS Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā, 1978. gada 10. jūnijā bija spiests bēgt uz Lielbritāniju.
«Mana dzīve pašlaik rit vienmērīgi. Monotoni. No rīta es lasu un rakstu. Dienā lasu un rakstu. Vakarā lasu un rakstu. Arī naktī. Pārtraukumi - brokastīm, pusdienām, vakariņām un miegam. (..) Mans galvenais instruments - šķēres. Izgriežu visu interesanto. Pievienoju datumu, un kastē iekšā. Šādām metāla kastēm - mazām un lielām - esmu atvēlējis veselu istabu,» par savu ikdienu raksta V. Suvorovs. Viņa radītie teksti ir gana paliekoši, ietekmīgi, un nu var arī droši gāzmaskā pa Londonu, Parīzi, Vīni staigāt.
* Guba - militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta (krievu val. žargonvārds)