«Šīlas Hiksas dalība 4. Rīgas starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālē Tradicionālais un laikmetīgais. Globālā intriga II uzskatāma par lielu veiksmi. Šīs mākslinieces darbi atrodami slavenu pasaules modernās mākslas muzeju kolekcijās un reprezentablos interjeros dažādās valstīs,» stāsta triennāles projekta kuratore Velta Raudzepa.
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce par amerikāņu viešņu, kuras darbi Latvijā skatāmi pirmo reizi, teic: Šīla Hiksa tekstilu noņēma no sienas un izveda telpā. Š. Hiksa nav vienīgā pieaicinātā viešņa: ievērojot tradīciju, piedalīties triennālē tiek uzaicināts arī viens mākslinieks no Latvijas. Šogad tas ir tekstilmākslas avangarda pārstāvis Pēteris Sidars.
Kopumā triennālē, kas turpina 2001. gadā aizsākto Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu rīkošanas tradīciju, piedalās 68 mākslinieki no 23 valstīm. «Šogad pārstāvētas Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Ziemeļvalstis, ASV, Šveice, Polija un citas Eiropas valstis,» uzskaita Velta Raudzepa. Pieteikumi saņemti arī no Japānas, Kostarikas un Peru. Šo valsti pārstāv pagājušā gada Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja balvas ieguvējs Maksimo Laura, kurš uz Latviju atvedis darbu Svētās lūgšanas džungļos. «Atgādina seno inku vai maiju darbus, vai ne?» izstādes atklāšanas dienā pārspriež divas dāmas, kuras pēc brīža aizkavējas pie Lietuvas mākslinieku grupas White Moths darba Dzīres. Dažādās tehnikās darinātie augļi un citi labumi izskatās kā īsti, tādēļ roka tā vien stiepjas pataustīt un varbūt pat mēģināt nogaršot...
Tikpat ilgi izstādes apmeklētāji droši vien uzkavēsies pie Kostarikas mākslinieces Alehandras Gutjeresas kolorītā darba Wonbderbra, kura darināšanai izmantoti otrreizējās pārstrādes materiāli, vilnas adījums, auduma apdruka un, izrādās, arī krūšu implanti.
Kādēļ triennāles devīze ir Globālā intriga II? Tā pēc mākslinieku iniciatīvas saglabāta kopš 2007. gada. «Šī tēma autoriem likusies saistoša, lai raisītu aktīvas diskusijas par laikmetīgo tekstilmākslu un šķiedras mākslu pasaulē, kā arī lai izpētītu nozares evolūcijas virzienus,» uzsver Velta Raudzepa.