Viens cilvēks. Divas versijas
Pasaules kinovēsturē viņš ir kulta figūra, kas patiešām pasludināja divas revolucionāras un tikpat skandalozas, jo nepierādāmas tēzes - ka kinematogrāfā neeksistē likumības (kas dotu iespēju «izskaitļot» filmas veiksmi) un ka filmas vienīgais autors ir režisors. Vieni sauc Godāru par ģēniju, kurš «atrāva kino izteiksmes brīvības slūžas», citi dēvē Godāru par «vandali, kurš iznīcina kino kā īpašu mākslas formu, pārvēršot to bilžu žurnālistikā, politiskā pamfletā, nofilmētā amatierteātrī un citos mēslos». Tomēr nenoliegsim, ka Žana Lika Godāra filmas Līdz pēdējam elpas vilcienam/A bout de souffle (1959), Alphaville (1964), Trakais Pjero/Pierrot le fou (1965), Ķīniete/La Chinoise (1967), Glābiet, kas var (dzīvi)/Sauve qui peut (la vie) (1980) un Filma sociālisms/Film socialisme (2010) savulaik iespaidojušas un iespaidos neba tikai kino profesionāļu, bet arī veselas skatītāju paaudzes.
Lai dzīves laika slavas biķeris būtu pilns, Šveices - Francijas pilsonim JLG nu atlika vien «sīkums» - pagājušosvētdien doties uz Kaliforniju, lai Losandželosā piedalītos goda Oskara piešķiršanas vakariņās jeb tā dēvētajā Gubernatora ballē, kurā Godārs kopā ar diviem kolēģiem režisoru, producentu Frānsisu Fordu Kopolu un 95 gadus veco aktieri Eliju Vallahu (skatītāji Latvijā būs pamanījuši žiperīgo večukiņu nesenajās filmās Volstrīta. Nauda neguļ un Polaņska Rēgu rakstniekā) iegūtu arī ASV Kinoakadēmijas mūža darba atzinības novērtējuma «sertifikātu» - kinoaprindās visiekārotāko apzeltīto vīrieša statueti.
Tiešām redzējuši manas filmas?
Tomēr abiem Gubernatora balles ceremonijmeistariem Robertam de Niro (67) un Klintam Īstvudam (80) nācās mulsi atjokot viesiem, ka JLG diemžēl «nepārvaramu šķēršļu» dēļ goda mielastā nepiedalīsies. Kaut arī grezno vakariņu runātāji minēja Godāra «neapšaubāmos revolucionāros nopelnus autorkino jomā», kuluāros neiztika bez indīgām piezīmēm par Godāra antisemītiskajiem un arī rasistiskajiem izteikumiem, par kuriem JLG Holivudā ir «drīzāk nevēlama nekā gaidīta ciemiņa» statusā.
Taču skaidrību visās «neskaidrajās baumās» kā allaž viesa pats oskarotais «vaininieks», dažas dienas pirms Gubernatora balles sniegdams plašu interviju laikrakstā Neue Zￃﾼrcher Zeitung.
Godārs uz Ameriku nebrauc tāpēc, ka… slinkums, ilgais pārlidojums un ķēpīgā vīzu procedūra viņu kaitina! Neticēdams šiem mākslinieka argumentiem, žurnālists Kristians Jungens pārjautā, vai tiešām režisors atteiksies saņemt goda Oskaru un ko šī Amerikas Kinoakadēmijas atzinība viņam nozīmē.
Tālāk jācitē pats Godārs: «Tā man nenozīmē neko. Ja akadēmijai gribas, lai pasniedz balvas, kam vēlas. Bet es pie sevis domāju - paklau, tas tomēr ir dīvaini! Kuras no manām filmām viņi Amerikā ir redzējuši? Vai viņi patiešām pārzina manu daiļradi? Ja tā balva saucas Gubernatora balva, vai es to saņemšu no Švarcenegera rokām? Lielāku absurdu nespēju iedomāties. Kāpēc lai es tur brauktu? Man tiešām šis nokavētais Oskars neko nenozīmē. (..) Tad, kad Eiropas autorkino patiešām vajadzēja atbalstu, Amerikas Kinoakadēmija nekādu drosmi neizrādīja.»
Kāds no manis antisemīts!
Par apsūdzībām antisemītismā un rasisma propagandā Godārs vispār pasmejas: «Tie ir žurnālistu izgudrojumi - būvēti uz frāzēm, kas izrautas no konteksta. Kāds no manis antisemīts? Es taču sevi pats vienmēr esmu saucis par kinematogrāfa žīdu - lai uzsvērtu savu radikālo atšķirību, tieši tā, kā to vienmēr akcentē arī ebreju kopienā. Kaut arī pēc dabas piederu pie cilvēkiem, kam svarīgi būt kopā, arī darbā - šī pleca sajūta. Man pierakstītais «antisemītisms» vispār ir nožēlojams absurds. Ko vispār nozīmē «antisemīts»? Visi Vidusjūras baseina ļaudis ir semīti - pēc izcelsmes. Tātad antisemīts ir pretvidusjūrnieks? (Smejas.) «Antisemītisms» ir konkrēts politisks jēdziens, kuru lietoja pēc holokausta, lai apzīmētu personas, kas bija par ebreju iznīcināšanu. Mūsdienu realitātē šis vārds vairs nenozīmē neko. Mūsdienās visi karo pret visiem.»
Pilns intervijas teksts: http://landscapesuicide.blogspot.com/2010/11/everything-or-nothing-2.html.