Labi, ka plecs acumirklī atgājis vietā un nav bijusi nepieciešama ārsta palīdzība. Magnētiskajā rezonansē konstatēti nelieli bojājumi. «Ir neliels plīsums - tā saka Manheimas ārsti.» Noslogot roku Juris jau var, tikai jāuzmanās, izdarot kustību atpakaļ. Pēc pāris nedēļām viņš varētu jau būt spēlētājs, taču uz karstām pēdām mesties cīņā nav ieteicams. Tādā variantā pastāv liels risks savainojumu padziļināt.
Latvijas izlases sastāvā atbildīgos turnīros Štāls pirms Manheimas bija aizvadījis 20 spēles - 2006. un 2008. gada pasaules čempionātos Rīgā un Halifaksā, kā arī 2005. un 2009. gada olimpiskajos kvalifikācijas turnīros Rīgā. Viņa rezultativitātes ailēs bija nullītes, bet Manheimā Juris grupu turnīra trijās spēlēs nopelnīja 2 (0+2) punktus. Abu vārtu guvumos bija liels viņa nopelns, jo Meijam un Pujacam ripa tika nogādāta vārtu priekšā. «Šosezon man bija ļoti liela spēļu prakse, tāpēc ieguvu pārliecību. Vidēji laukumā pavadīju pusstundu, treneris uzticējās skaitliskajā vairākumā un mazākumā, un kopumā sezonā sanāca 74 spēles. Par spīti saspringtajam grafikam, atbraucot uz izlasi, fiziski jutos labi.» Sezonu Juris aizvadīja Ziemeļamerikā IHL klubā Quad City Mallards.
Štāla karjera pa augšupejošu līkni virzījās līdz 2004. gada pavasarim. Kopā ar vienaudzi Jāni Spruktu abi spēlēja Somijas junioru līgā Raumas Lukko sastāvā, pēc tam pārbrauca uz Kanādas junioru līgu. 2001. gadā NHL jauno spēlētāju noskatīšanā viņu izvēlējās Ņujorkas Rangers. 2003./04. gada sezonā Štāls aizvadīja 62 spēles Rangers fārmklubā, taču NHL pierakstu tā arī neieguva, lai gan atzinīgus vārdus pirms sezonas izteica Rangers līderis Marks Mesjē.
KHL pirmo sezonu Juris iesāka Rīgas Dinamo, taču jau rudens pusē savainoja ceļgalu. Pāris mēnešu vajadzēja pavadīt bez hokeja un sezona tika pabeigta Rīga-2000. Pagājušajā vasarā Štāls neveiksmīgi centās iekļūt Minskas Keramin sastāvā un pēc tam aizbrauca uz Ameriku. «Pasteidzos ar aizbraukšanu uz Minsku. Parasti ceļgala traumu ārstē sešus mēnešus, bet es jau pēc trijiem biju uz ledus. Pašreizējā situācijā piedāvājumi no gaisa nebirst, tāpēc izskatīšanas vērts būtu katrs puslīdz nopietnais variants. Labāk jau būtu palikt Eiropā, bet vislabāk - mājās Rīgā. Būtu ļoti priecīgs, ja man dotu iespēju sevi vēlreiz apliecināt Rīgas Dinamo. Finansiāli arī izdevīgāk spēlēt Eiropā. Naudai ir nozīme, taču vairāk par visu pašlaik gribu pierādīt, ka varu spēlēt augstākā līmenī.»