Kas radīs inovācijas?
Pārtikas ražošanas nozare P. Strautiņa skatījumā ir ar ļoti stabilām izredzēm, lai gan tās izaugsme nebūs strauja. Nozare Latvijā pamatā atkarīga no iekšējā tirgus (bet aug arī eksports), un arī krīzē neviens gluži badā nestaigāja. Krīzi gan vairāk juta uzņēmumi, kuri ražo produktus, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis uzsver, ka Latvija var būt lepna, ka var pati sevi pabarot, turklāt esam raduši ēst labu pārtiku, novērtējam plašo sortimentu un izprotam dzīvesveidu, ko ietver pārtikas ražošana. «Esam visai agrāra valsts un labā pozīcijā, jo te nav lielu ražošanas gigantu, bet gan vidēja lieluma uzņēmumi, kas ražo augstas kvalitātes pārtiku,» viņš saka. Kā Latvijas perspektīvas N. Krūzītis min tradicionālos virzienus (piens, gaļa u.c.) plus inovācijas. «Uz nozari jāraugās ļoti plaši, jo tā dod darbu arī cilvēkiem citās jomās un patlaban veidojas dažādi starpnozaru projekti, jaunas idejas, ko un kā ražot.»
Nozarē nav izteikta speciālistu deficīta, arī mācību iestādes tos sagatavo gana augstvērtīgi, taču jaunajiem kadriem trūkst prakses, un uzņēmumiem ir grūti atrast tiešām labus sava darba veicējus, stāsta N. Krūzītis. Tāpat vajadzīgi cilvēki, kas spētu radīt un virzīt gan produktu, gan iepakojuma, gan biznesa inovācijas. Nozarē tiek gaidīti erudīti, pārtikas drošībā, arī pārdošanā zinoši speciālisti, un vietu sev izcīna labākie. «Pārtikas joma Latvijā arī ir pateicīga biznesa sākšanai,» norāda N. Krūzītis.
Nozares saplūst
Arī farmācijas nozari krīze skāra salīdzinoši maz, stāsta Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Andris Jegorovs. Ķīmiskajā rūpniecībā smagi cieta gumijas un plastmasas ražotāji, jo tie lielākoties savu produkciju piegādā autorūpniekiem, kam viegli neklājās, un, kā norāda P. Strautiņš, uzņēmumi, kas ražo celtniecībai. Pārējās jomās būtisku svārstību nebija, un turpmākās perspektīvas lielā mērā saistās ar nozaru sadarbību. «Arvien vairāk tiek meklēti starpnozaru kontakti, rezultātā veidojas jauni produkti. Attīstās bioķīmija, biofarmācija, nozares vairs nav viena no otras atdalāmas,» iezīmē A. Jegorovs.
A/s Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns teic, ka nu jau atkal kļūst grūti tikt galā ar visiem pasūtījumiem, bet visnoderīgākie ir cilvēki ar tehnisku tvērienu. «Pārējo var piemācīties. Gribētos, lai jaunie būtu ar labākām zināšanām, bet to kompensē viņu centība. Galvenais, lai ir sabalansēta gribēšana un varēšana,» saka A. O. Brutāns. Arī a/s Olainfarm labprāt pie sevis ņem skolu beidzējus, priekšroku dodot bijušajiem praktikantiem, tomēr jaunajiem speciālistiem ar mūsdienīgu izglītību, bet bez darba un dzīves pieredzes atrast savu vietu farmācijas nozarē nav viegli, atzīst uzņēmuma Administratīvā departamenta direktors Genādijs Melnis.
Nozarē visvairāk nepieciešami ir vidējā līmeņa speciālisti jeb «reālā darba darītāji» - ķīmijas tehniķi, tehniķi - mehāniķi, tehniķi - analītiķi, uzsver A. Jegorovs un mudina nenoniecināt profesionālās skolas, kur šīs profesijas apgūst. Mūsdienu prasības ir teicamas svešvalodu un datorprasmes, spēcīga eksakto zināšanu bāze, kā pietrūkst jauniešiem. Galvenā problēma gan ir praktisko iemaņu trūkums. Lai to risinātu, pirms pusgada izveidots Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģiju un vides nozaru kvalifikācijas centrs, ar kura palīdzību darba devējiem tiek sagatavoti konkrēti speciālisti. «Bet jāmācās būs nemitīgi, citādi ātri var atpalikt no straujā tehnoloģiju attīstības ritma, zaudēt iemaņas, kvalifikāciju,» brīdina A. Jegorovs.
Tekstilnieku deficīts
Arī vieglā jeb tekstila un apģērbu rūpniecība ir joma, kas dzīvo neatkarīgi no krīzes. Lielākā daļa saražotā tiek eksportēta, nozare vairs neražo masām, bet gan nelieliem pasūtījumiem, un tās nākotne Latvijā ir veļas, funkcionālo un speciālo apģērbu, kā arī t.s. tehniskā tekstila ražošanā, uzsver Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Tiek attīstīti dabīgie materiāli, piemēram, kaņepju šķiedra, domāts par tekstila atkritumu pārstrādi, viņš stāsta. Arī P. Strautiņš atzīst, ka Latvijā šī nozare virzās augšup pa pievienotās vērtības kāpnēm un apgrozījums tajā augs, lai gan īpatsvars ekonomikā un rūpniecībā saruks. Optimistiska ir arī a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone, tomēr norāda - izaugsme atkarīga no ražošanas izmaksām Latvijā. P. Strautiņš piebilst, ka jāslīpē arī nozares vājā vieta - zīmolu izstrāde.
Vieglajā rūpniecībā trūkst labu inženieru ar plašām zināšanām materiālzinātnēs, mehānikā, elektrotehnikā. Tas, ka mūsdienu jaunajiem speciālistiem šādas pamatīgas un kompleksas zināšanu bāzes nav, rada grūtības darbinieku atlasē, saka G. Strazds. L. Matisone stāsta, ka apģērbu dizaineru un konstruktoru, tāpat labu tehnologu, meistaru deficīts nozarē bijis vienmēr, turklāt specifiskajā veļas ražošanā darbinieki jāmāca arī uzņēmumā. «Konstruktora vērtība aug līdz ar viņa pieredzi,» L. Matisone saka un raksturo - šajā jomā nepieciešama liela precizitāte un atbildība, nepārtraukta vēlme apgūt jauno. Obligāta ir arī vairāku svešvalodu prasme un sapratne par ekonomikas pamatiem, piebilst G. Strazds.