Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%. Aptauja veikta pagājušajā nedēļā - no 2. līdz 5. septembrim, un tajā piedalījās 1003 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Izaicinājums paliek
Dienas rīcībā ir arī Latvijas faktu veidotais partiju reitings, kurā respondenti atbildējuši uz jautājumu, par ko balsotu, ja vēlēšanas notiks rīt. Tajā līdere ir sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kurai seko trīs pašreizējās varas partijas, bet pirmo reizi piecu procentu barjeru pārvarējusi arī Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai. Citi politiskie spēki muskuļus audzē lēnāk, un divu procentu barjeru, kuru pārvarot partija var pretendēt uz valsts finansējumu, šobrīd sasniegusi arī Latvijas reģionu apvienība. Joprojām gan liels ir arī neizlēmušo skaits - 18,4%, bet vēlēšanās pilnīgi noteikti nepiedalīsies 11,6%.
Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis Dienai norādīja - ja Saeimā pārstāvēto partiju reitingi pāris pēdējos mēnešos piedzīvo stagnāciju, tad jauno partiju un tās vēlētāju attiecībās ir iezīmējušās pārmaiņas. «Pateicoties salīdzinoši aktīvai priekšvēlēšanu kampaņai, turpina pieaugt Ingunas Sudrabas vadītās partijas atbalstītāju loks. Septembra sākumā veiktā aptauja liecina, ka par partiju No sirds Latvijai grasās balsot 5,2% pilsoņu. Tomēr lielākais I. Sudrabas izaicinājums ir panākt savas partijas atpazīstamību vēlētāju vidē. Par spīti tam, ka pašas I. Sudrabas reitings ir augsts, liela potenciālo atbalstītāju daļa to neidentificē ar viņas vadīto partiju,» komentēja sociologs.
Arī viens no partijas No sirds Latvijai saraksta līderiem Gunārs Kūtris piekrīt, ka politiskā spēka līderes I. Sudrabas atpazīstamība ir daudz augstāka nekā viņas vadītajai partijai, tā ir bijis jau kopš šī politiskā spēka dibināšanas brīža. «Arī partijas reklāmas kampaņā Sudrabas uzvārds tiek likts priekšplānā. Cilvēki, kas pārzina aģitācijas kampaņu psiholoģiju, ar to strādā. Mēs partijā esam runājuši, ka pie vēlētājiem ejam kā komanda, tāpēc neviens cits individuālās kampaņas neveidojam,» Dienai uzsvēra G. Kūtris. Viņš vēl piebilda, ka vēlētājiem ir grūti atcerēties arī citu partiju nosaukumus, tāpēc sarunvalodā oficiālo nosaukumu vietā tās bieži tiek sauktas vienkāršāk - Repšes partija vai Šlesera partija.
Nekādu pārsteigumu
To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai neatbildēja, vai jaunākie reitingi varētu mudināt ZZS publiski nosaukt A. Lembergu par premjera kandidātu. Pēc viņa teiktā, saraksts nav noslēgts un televīzijas debatēs sabiedrība redzēšot vairākus kandidātus. «Mums tā ir priekšrocība. Lai pretinieki gaida un nervozē,» teica A. Brigmanis, piebilstot, ka ZZS nekur nesteigšoties, bet arī nenokavēšot. Diena iepriekš jau vēstīja, ka ZZS līderi patlaban nespēj vienoties par to, kādu kandidātu izvirzīt premjera krēslam - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis iebildis pret A. Lembergu kā premjera kandidātu, savukārt Ventspils mērs uzsvēris, ka šajā godā vēlas redzēt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, nevis R. Vējoni.
Savukārt viens no partijas Saskaņa līderiem Jānis Urbanovičs uzskata, ka viņu premjera kandidāta Nila Ušakova priekšrocība ir partijas aizmugure, kādas neesot nevienam citam. «Atšķirībā no ZZS mēs esam panākuši, ka populārākais partijas cilvēks ir nominēts par premjera kandidātu, lai gan viņam ērtāk būtu kāpināt savu reitingu, strādājot Rīgas domes vadībā. Tas ir mūsu partijas spēks. Konkurents viņam tiešām ir tikai Lembergs, kuram šādas aizmugures nav,» izteicās J. Urbanovičs, piebilstot: «Žēl, ka ZZS nesaprot tik vienkāršu lietu - virzīt harismātisku līderi ir ābeces patiesība. Varbūt arī mēs to varam darīt labāk, bet šobrīd mēs to darām labāk nekā jebkurš cits Latvijā.»
Neatkarīgi no reitinga
Divu populārāko premjeru kandidāti nebalotējas vēlēšanām no šo partiju sarakstiem. Citādi ir Vienotībai, kam partijas reitings ir augstāks nekā tās premjera kandidātei Laimdotai Straujumai. «Es vienmēr esmu teikusi - reitingi ir ļoti labi, un ir cilvēki, kam ar tiem patīk spēlēties, bet svarīgākais ir tas, kādi ir konkrētie darbi, kādus partija vai amatpersona dara. Valdībai ir konkrēti uzdevumi, un tādi ir arī nākamajai valdībai un nākamajai koalīcijai,» Dienai uzsvēra Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Pēc viņas teiktā, vienmēr ir vieglāk iztēloties, ka labāks valdības vadītājs būs tāds, kas šo darbu vēl nav darījis.
S. Āboltiņa kritiski izteicās par I. Sudrabu, kas izcēlusies vienīgi ar skaļiem paziņojumiem, piemēram, Parex bankas sakarā, kaut pati savulaik bijusi tās darbiniece. Vienotības vadītāja apliecināja, ka ļoti augstu vērtē Laimdotas Straujumas paveikto premjeres amatā. «Savulaik, kad Jaunajam laikam reitings bija 3,8, man daudzi prasīja, ko mēs darīsim. Es vienmēr atbildēju - neatkarīgi no tā, vai reitings ir augsts vai zems, mēs strādāsim,» klāstīja S. Āboltiņa.
Vaicāts, vai vēl kāda no partijām ar salīdzinoši zemu reitingu var iekļūt Saeimā, politologs I. Ījabs atzina, ka neatceroties gadījumu, kad kādam reitings vienkārši «uzlēktu» augšup. Tomēr šīm partijām, kā izteicās politologs, «jācīnās līdz pēdējam - atkāpties ir krietni par vēlu».