Iepriekšējo nakti Viktorija nodancojusi studentu dančos, kas esot viena no ilggadējām DU studentu tradīcijām. Danči parasti esot ar kādu noteiktu tematiku, šoreiz bijusi Drakulu pārtija ar vampīriem un raganām. Arī tas esot maldīgs priekšstats, ka Daugavpilī neesot, kur atpūsties. Ir boulinga zāle, ledus halle, studenti labprāt ejot uz viesizrādēm un koncertiem Daugavpils teātrī, gaidot pirmizrādes, nesen pilsētā atvērts jauns kinoteātris Silver Screen.
Daugavpils Universitātē pārsvarā studējot Latgales jaunieši, bet arī pa kādam vidzemniekam un rīdziniekam. Kā atzīst Viktorija, studentu sadzīvē neesot nekādas noslāņošanās ne pēc materiālā stāvokļa, ne tautības. Mīts par Daugavpils krievisko vidi, kas nepieņem citādi runājošus, esot maldīgs. «Katrs ikdienā runājam divās valodās, bet mājās kopjam savas kultūras tradīcijas.» Pati Viktorija ir poliete, ģimenē runājot krieviski un poliski, bet, kad pienācis laiks iet skolā, vecāki nešauboties atdevuši viņu latviešu skolā.
Viktorija uzsver vēl vienu reģionālo augstskolu priekšrocību - te ir lielākas iespējas piedalīties apmaiņas programmās ārzemju augstskolās. Arī viņa pati vienu semestri studējusi Erasmus apmaiņas programmā Varšavas Lauksaimniecības universitātē, bet šogad saņēmusi Čermakas fonda stipendiju, lai Turcijā veiktu pētījumus maģistra darbam, par pamatu ņemot Slutišķu sādžu Daugavas lokos, Marginas reģionu Turcijā un Igaunijas Kihnu salu. Viktorijai nedaudz žēl, ka nu jau drīz beigsies studentu dzīve un sāksies parastā.