Pēc gada, pavadīta Berlīnes rajoniņā, kur - kā tikai ārā pa durvīm, tā apkārt ir bāri, klubi un restorāni, slinkums gūst virsroku. Arvien grūtāk kļūst pierunāt sevi doties kur tālāk par distanci, kas noejama kājām.
Vienmēr, kad atgriežos Berlīnē, dodos pabrokastot uz franču kafejnīcu Les Enfants Gￃﾢtￃﾩs (Falckensteinstrasse) Kreicbergā, kas atrodas tai pašā ēkā, kur mana bijusī dzīvesvieta. Nelielā, omulīgā kafejnīca ar lielisko kafiju un atmosfēru, turpat uz vietas ceptajām kūkām un garšīgajām brokastīm pieder šarmantam geju pārim. Svētdienu vakaros dažkārt viens no viņiem klauvēja pie mana dzīvokļa durvīm ar kūku rokās. Ne gluži tikko ceptu, protams, jo ne jau aiz gara laika viņš izdāļāja savus konditorejas meistardarbus. Tā kā pirmdienās kafejnīca bija aizvērta, viņš glāba kūkas no bojāšanās, dāvājot tās kaimiņiem.
Turpat aiz stūra (Goerlitzer strasse) ir mana kādreizējā darbavieta, kurp dodos papļāpāt ar bijušajiem darbabiedriem un draugiem, - amerikāņu restorāns New Orleans Haus. Par spīti klišejai - amerikāņu virtuve, tātad hamburgeri -, tos šeit neatrast. Ņūorleānas ēdieni vairāk atgādina spāņu un franču virtuvi, bet šī reģiona iedzimtais - amerikānis Endrū - Berlīnē cenšas atdzīvināt vecmāmiņas receptes.
Piecu minūšu gājiena attālumā (Wrangelstrasse) atrodas pēc skata necila taizemiešu ēstuve, kuras īpašnieki nav pat piepūlējušies nomainīt par šīs vietas iepriekšējo dzīvi atgādinošo itāļu picērijas atribūtiku - ziedošu pļavu un Alpu gleznojumus uz sienām. Taču šeit ir lētāk un krietni garšīgāk nekā apkārtējās tematiski ieturētajās, «pieklājīgāka» izskata ēstuvēs ar lētiem austrumu suvenīriem un akvārijiem.
Lai padancotu un iedzertu kādu kokteili, es visbiežāk izvēlos portugāļu bāru Transit (Schlesische strasse), kas arī atrodas šai pašā kvartālā. Pazīstu vienu no bārmeņiem, kas strādā arī apģērbu veikalā blakus manai kādreizējai dzīvesvietai, un bariņu viņa portugāļu draugu, ar kuriem jābučojas uz abiem vaigiem, ja negrib atstāt par sevi nepieklājīgu iespaidu. Nedēļas nogalēs te ir tik pilns, ka grūti iespraukties pa durvīm. Savukārt vasarās viena no manām favorītvietām ir Club der Visionￃﾤre - kaut kas pa vidu starp bāru, klubu un peldošu salu. Tā kā klubs praktiski izvietots zem klajas debess, tas atvērts tikai siltajā gadalaikā. Liela daļa no tā platības ir plosti kanālā, un no tiem var mērcēt pēdas ūdenī.
Teju kauns atzīties, bet manas iemīļotākās un visbiežāk apmeklētās lielpilsētas Berlīnes vietas nav tālāk kā 10 minūšu gājiena attālumā no manām kādreizējām mājām.