Pie mācību gada sākuma 1. septembrī esam tik ļoti pieraduši, ka brīdi pa brīdim uzvirmojošās diskusijas par mācību gada pagarināšanu, tā sākumu pārbīdot uz augusta vidu, lielā daļā vecāku izraisa neizpratni: kā tad tā? Skolai ir jāsākas 1. septembrī. Kaut vai tāpēc, ka ierasts, ka skolnieku rokās šajā dienā ir rudens ziedu - asteru, dāliju un gladiolu - pušķi.
Tomēr ne jau ar skolotājiem domāto puķu pušķu sarūpēšanu vecākiem un pedagogiem saistās lielākās raizes un rūpesti. Bezmaksas izglītība Latvijā jau sen eksistē tikai uz papīra. Tikmēr reālajā dzīvē katra skolnieka vecāki no klases audzinātāja saņem citu papīru - tādu, uz kura nodrukāts garumgarš skolniekam nepieciešamo lietu saraksts. Darba burtnīcas, kancelejas preces! Skolas gaitām vajadzīgo lietu saraksti ir gari, to sagādāšana - laikietilpīga un arī dārga. Tas, vai skolniekiem būs mācībām nepieciešamās grāmatas, ļoti bieži ir atkarīgs no pašvaldību rocības. Ja pašvaldība turīga, grāmatas, kuras skolotāji atzinuši par vairāk piemērotām, izglītojamiem tiks nodrošinātas. Ja pašvaldības rocība trūcīgāka - vecākiem nāksies atvērt makus!
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) kā vienīgo sistēmisko risinājumu šai problēmai redz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu mācību grāmatām. Diezgan apšaubāms risinājums, jo, pat atceļot PVN pavisam, grāmatu cenas labākajā gadījumā saruks nedaudz. Tomēr tik vienkāršots ministres skatījums gan nepārsteidz: lai noskaidrotu to, cik lielus tēriņus vecākiem rada savu atvašu sagatavošana skolas gaitām, viņasprāt, vēl esot nepieciešami plaša apjoma pētījumi.
Tomēr, lai saprastu to, ka daudzas ģimenes pašu spēkiem bērnus skolnieka gaitām sagatavot nespēj, nav nepieciešami īpaši pētījumi. Portāls ziedot.lv vien apzinājis teju trīs tūkstošus šādu ģimeņu; skolas gaitām nepieciešamais ar ziedotāju palīdzību jau sarūpēts nepilniem diviem tūkstošiem pirmklasnieku no mazturīgām ģimenēm. Daudzviet Latvijā trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm ir tiesības prasīt pašvaldības pabalstus skolai nepieciešamo lietu iegādei. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no pašvaldību rocības. Tas pats lielā mērā sakāms arī par fakultatīvo nodarbību, brīvpusdienu, interešu izglītības pieejamību, iespējām sākumskolas klašu skolniekiem apmeklēt tā dēvētās pagarinātās dienas grupas...
Zinību diena, protams, ir svētki. Vecākiem, skolēniem, skolotājiem. Savukārt tam, lai kvalitatīva izglītība un tās iegūšanai nepieciešamie mācību līdzekļi būtu vienlīdz pieejami visiem, pirmām kārtām vajadzētu būt izglītības politikas veidotāju rūpju lokā.