To, ka nafta pieder Baltkrievijai, apstiprina nopietnu dokumentu virkne. Arī uzņēmumam LatRosTrans tas vienmēr bijis zināms. Savulaik uzņēmums Družba bāzējās Ļvovā Ukrainā. Pēc PSRS sabrukuma notika uzņēmuma filiāļu pilnvaroto pārstāvju sapulce, kurā izlēma par visu uzņēmuma aktīvu sadali. Uzņēmumam piederēja milzīgi aktīvi, valūta, nekustamie īpašumi, zeme, arī šī tehniskā nafta. Tas viss ir fiksēts uzņēmuma aktīvu sadalīšanas aktā, kas parakstīts 1992. gada 25. februārī.
Laika gaitā tehniskās naftas piederības jautājums ir apstiprināts vairākkārt. Lūk, vienošanās par cauruļvadu izmantošanu Baltkrievijas, Lietuvas, un Latvijas teritorijās. Te ir visu triju valstu naftas transportēšanas uzņēmumu vadītāju paraksti uz 2000. gada dokumenta, kas apliecina, ka tehniskā nafta ir Novopolockas uzņēmuma Družba īpašums. Es jums parādīju tikai divus būtiskus dokumentus, bet dokumentu šajā jautājumā ir vairāk, nekā vajag.
Kā Baltkrievijas puse uzzināja, ka no naftas vada sāk zust nafta?
Kad partneriem rodas domstarpības īpašuma jautājumos, parasti sēžas pie sarunu galda. Tas nenotika. Viņi vienkārši ņēma un sāka atsūknēt cauruļvadā esošo naftu. Būtībā vienkārši paņēma naftu, kas pieder Baltkrievijas uzņēmumam.
Naftas vads nav vienkārši caurule un sūknis, bet sarežģīta tehnoloģiskā sistēma, kur katrā posmā notiek rūpīgs monitorings. Mūsu speciālisti fiksēja spiediena krišanos, kas nozīmēja nesankcionētu naftas noliešanu. Ar nožēlu jāatzīst, ka, pirms sākās šie notikumi, baltkrievu speciālistiem tika nesaprotami liegta pieeja kontrolpunktā, kurš atrodas ilggadēju Novopolockas uzņēmuma sadarbības partneru - uzņēmuma LatRosTrans - teritorijā Ventspilī. Domājams, kāds bija ieteicis šo naftu vienkārši paņemt un pārdot.
Kā rīkojās Baltkrievijas puse?
Toreizējais premjerministrs tūlīt nosūtīja augstāko valdības telegrammu Latvijas kolēģim. Latvijas premjers pauda uzskatu, ka tas ir saimniecisks strīds starp diviem uzņēmumiem un ir jāvēršas tiesā. Baltkrievijas uzņēmums tūlīt vērsās tiesā Daugavpilī, kur reģistrēta LatRosTrans. Notiek tiesas process. Uzskatot, ka jau uz tiesvedības sākumu LatRosTrans pusi naftas bija nosūknējis, dabisks bija Novopolockas uzņēmuma lūgums veikt šīs mantas arestu. Tiesa mūsu lūgumu apmierināja. Baltkrievijas uzņēmums par šo naftas noliešanu cauruļvadā Polocka-Ventspils ar vēstuli vērsās arī pie Latvijas ģenerālprokurora Kalnmeiera kunga.
Un kāda bija pretējās puses rīcība?
Pēc naftas noliešanas, kuru mēs uzskatām par nelikumīgu, LatRosTrans to ievietoja Ventspils naftas terminālī. Taču nafta tagad ir arestēta un stāv dīkā. Tie ir aptuveni 50 tūkstoši tonnu, par kuru uzglabāšanu jāmaksā. Mums pārmet, ka tas ir noticis Baltkrievijas dēļ, kas panāca arestu. Jebkurš godprātīgs novērotājs atzīs, ka ne jau mēs veicām nelikumīgu naftas noliešanu. Ņemsim vērā, ka visu Ventspils naftas holdingu, kurā ietilpst gan terminālis, gan LatRosTrans, kontrolē Vitol. Mēs esam augstākajā līmenī tikušies ar šā uzņēmuma pārstāvjiem. Vairākkārt piedāvājām atjaunot cauruļvada darbu. Piedāvājām veidot jaunu kopuzņēmumu, kurā Baltkrievijas puse šo tehnoloģisko naftu ieguldītu. Mums laipni smaidīja. Mums teica, ka padomās. Taču pozitīvi lēmumi pieņemti netika. Kaut kur tika pieņemts šāds negatīvs lēmums.
Vai Baltkrievija izskata iespēju vērsties starptautiskajā tiesā?
Iespēja ir vienmēr. Tā var būt tiesa Stokholmā, Londonā vai citur. Tomēr esam pozitīvi noskaņoti. Baltkrievijas uzņēmums cer, ka Latvijas tiesa pieņems objektīvu lēmumu. Negribu skriet notikumiem pa priekšu. LatRosTrans ir ilggadējs mūsu partneris, un ceram, ka saimnieciskais strīds atrisināsies pozitīvi.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pieļāvis, ka šī nafta pieder Latvijas valstij.
Teikšu tā. Nafta ir viegla. Nafta parasti uzpeld virs ūdens. Izsaku pieļāvumu, ja šī nafta būtu «uzpeldējusi» jau deviņdesmitajos gados. Tā uzreiz tiktu iekļauta kāda uzņēmuma aktīvos, novērtējumā, kļūtu par nodokļu aplikšanas objektu. Atkārtoju, ir jāatgriežas pie jautājuma sākuma, pie laika, kad sabruka PSRS.
Gribu teikt, ka man tēma, kuru šodien nākas aizskart, ir ļoti nepatīkama, jo mana darba prioritārais virziens ir ekonomiskās sadarbības veicināšana starp mūsu valstīm. Man liekas, ka ir jārunā nevis par īpašuma dalīšanu, kas novedīs pie naftas cauruļvada iznīcināšanas, bet ir jārunā par naftas cauruļvada darba atjaunošanu, kas būtu izdevīgi gan Baltkrievijai, gan Latvijai.
Intervēja Sandris Točs