Izrādās, Valdis Zatlers savā Jūrmalas rezidencē dzīvojis kā īsts oligarhs. Ne tikai lepni dzīvojis, bet arī veikli slēpis to no sabiedrības. Ja Zatleru ievēlētu par prezidentu vēlreiz, mēs nemaz nebūtu to uzzinājuši.
Mēs nebūtu uzzinājuši par dažām modes mēbelītēm 40 tūkstošu latu vērtībā, kuras iegādātas bez konkursa. To iegāde tika veikli noslepenota, pasludinot divas telpas Jūrmalas rezidencē par slepenām. Tā varēja izvairīties ne tikai no atklātības, bet arī no konkursa, kura principus politikā, Zatlera kungs, šķiet, karsti atbalsta. Žurnālisti šajās telpās netika laisti pat tad, kad vienkāršais puisis Zatlers uz atvadām izrādīja savu rezidenci.
Zatlera slepenībai ir pamats. Izšķērdība notika krīzes laikā, kad cirpts un griezts tika pa labi un pa kreisi. Parastie cilvēki tika aicināti savilkt jostu.
Cilvēkiem grieza algas un mēģināja nogriezt pensijas. Valdis Zatlers bija tas, kurš ar pilnu krūti atbalstīja šo vienīgo un pareizo taupības politiku.
Arī tagad atbalsta. Varbūt nebūtu vērts rakstīt par prezidenta mēbelēm, ja ne šie meli. Jo tautas atbalstu Zatlers gūst tāpēc, ka tauta cer uz pārmaiņām.
Tautai ir piegriezies. Un tieši tas ir lielākais apmāns un meli, ka tauta, kura cer uz pārmaiņām, izvēlas Zatleru. Jo Zatlers skaidri un gaiši ir pateicis, ka viņa ekonomiskā politika ir identa ar Vienotības politiku.
Karsti pārmaiņas alkstošie varbūt līdz galam neizprot politiķu valodā sacītā būtību, kas skan: būs tāpat, kā ir, es darīšu to pašu, ko dara Dombrovskis. Atbrīvojies no oligarhiem, no neērtās ZZS ietekmes, es vēl konsekventāk īstenošu to pašu politiku, ko Vienotība.
Varbūt šī politika ir pareiza. Tikai mulsina tas, ka tās paudējiem ir tendence melot. Valdis Dombrovskis pirms vienām vēlēšanām meloja, ka neaiztiks pensijas, pirms otrām - ka necels nodokļus.
Valdis Zatlers melo par reformām, kaut ir skaidri pateicis, ka īstenos to pašu politiku. Varbūt ir jāmelo tāpēc, ka tauta nav izaugusi līdz neokonservatīvo un neoliberālo vērtību loģikai, kuras kareivji ir Dombrovskis un Zatlers. Pašam līdz galam neatbildēts paliek jautājums: vai pareiza politika var balstīties uz meliem?