Telpas, kurās notikusi narkotiku ražošana, bijušas ļoti meistarīgi nomaskētas, un Ekonomikas policijas darbinieki tās atklājuši, veicot ierastās pārbaudes, kādu šogad kopā bijis vairāk nekā 3900. Likumsargi gan tieši neatbildēja, vai ražotne uzieta nejauši, vien norādot, ka «policija darbojās saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju».
Kaut arī narkotikas no Ropažu rajona ražotnes eksportētas galvenokārt uz austrumiem, policijas pārstāvji neizslēdz, ka daļa saražotā realizēts arī Latvijas tirgū. Bez aizturēšanas brīdī izņemtajiem 250 gramiem kristāla un 30 litriem narkotiku pusfabrikātu izņemts arī nelegāls alkohols. Notiek ekspertīze, lai noskaidrotu, kādi konkrēti narkotiku veidi ražoti Ropažos, bet tiek pieļauts, ka tie bijuši amfetamīni.
Vīrietis izīrēja telpas
Ražotne darbojusies oficiāli reģistrētas alkohola ražošanas firmas aizsegā, stāstīja likumsargi. SIA Lībavots, kas ir vienīgais oficiāli reģistrētais alkohola ražotājs Ropažu novadā, īpašniece Anna Grigaļūne to sauc par dezinformāciju, norādot, ka narkotiku ražotne patiesībā atradusies blakus esošajās telpās.
Lai gan narkotikas ražotas vien aptuveni 100 metru no alkohola rūpnīcas, tām ar viņas firmu nekāda sakara neesot, uzsvēra A. Grigaļūne. Viņa stāstīja, ka telpu, kurā ražotas narkotikas, no a/s Gross-Kangarn, kuras valdes priekšsēdētāja viņa ir, šā gada maijā izīrējis kāds vīrietis, kurš uzdevies par tehnologu un apgalvojis, ka plāno tur nodarboties ar alkoholisko dzērienu aromatizētāju ražošanu. «Viņš izskatījās tik normāls, cik normāls vien latviešu cilvēks var būt. Agrāk tā bija telpa, kurā turējām graudus, bet tagad tā tika izbalsināta, izremontēta - vēl priecājos, ka cilvēks kaut ko dara,» viņa stāstīja Dienai.
Solījumi par aromatizētāju ražošanu gan neesot pildīti, bet uz jautājumiem, kas notiek ar telpu, vīrietis A. Grigaļūnei atbildējis, ka nekas. Viņa gan dzīvojot turpat un darbā pavadot ap 16 stundām diennaktī, tādēļ katru dienu redzējusi, kā vīrietis iet uz darbu, bet neko aizdomīgu manījusi neesot.
Pagaidām saistībā ar ražotni aizturēti trīs cilvēki, no kuriem viens bijis agrāk tiesāts. Izmeklētāji norāda, ka ražotne bijusi vērienīga un ļoti iespējams, ka tikai trīs cilvēki nebūtu spējuši nodrošināt tās darbību, turklāt vēl jāatrod galvenais noziedzīgās darbības organizētājs, tādēļ lietā varētu parādīties vēl kādi aizturētie. No šobrīd aizturētajiem viens bijis vienkāršs ražotnes strādnieks, otrs - tās īpašnieks, bet trešais slēdzis līgumus par iekārtu piegādi tai, stāstīja policisti. Viens no aizturētajiem bijis arī tas, kurš noslēdzis īres līgumu ar Gross-Kangarn.
Sintētiskās parasti ieved
Ražotnes izveidē ieguldītas nopietnas investīcijas - pēc aptuveniem aprēķiniem no 40 000 līdz 60 000 eiro. Kaut gan pēdējā laikā Latvijā atklātas arī dažas mazākas sintētisko narkotiku ražotnes, pēc pašreizējiem aprēķiniem šī esot lielākā, kas atrasta pēdējo piecu gadu laikā, stāsta VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis. Viņš tomēr uzsvēra, ka dažas no policijas atklātajām marihuānas plantācijām, piemēram, Talsu un Saldus rajonā, esot bijušas vēl vērienīgākas. Savukārt sintētiskās narkotikas Latvijā parasti tiekot ievestas no Lietuvas, Polijas vai Nīderlandes.
Ievest no Lietuvas kilogramu narkotiku bieži vien esot lētāk, nekā gādāt izejmateriālus un gatavot tās uz vietas. Turklāt narkotiku ražošanai esot nepieciešamas arī lielākas finanses, vairāk drosmes un labāki sakari, nekā piemītot lielākajai daļai vietējo noziedznieku.
Šī gan nav pirmā reize, kad publiski parādās ziņas par sintētisko narkotiku ražošanu lielos apjomos Latvijā. Piemēram, pavasarī Lielbritānijas mediji ziņoja, ka vietējie jaunieši lietojot Latvijā ražotu mefedronu - narkotisku vielu, kuras lietošanas efekti līdzīgi ecstasy vai kokaīnam. K. Dombrovskis atzina, ka nekādu vērā ņemamu jaunumu šīs lietas izmeklēšanā gan pagaidām neesot. «Prese izbazūnēja un izjauca dienestam ieplānotu operāciju,» dusmojās narkotiku apkarotājs.