Pagājušajā nedēļā publicēto bijušās LSA valdes locekles Juritas Krūmas blogu, kurā atklātas detaļas par E. Ratnieka autoritatīvo vadības stilu un politikas maisīšana ar «studentu lietu», viņš sauc par centieniem neitralizēt spēcīgu personību. Arī blogā studentu vadoņa aizmugure, kas nāk gan no augstskolu, gan politiķu vidus, Dienai noliedz, ka lobētu E. Ratnieku, vienlaikus neslēpjot savas simpātijas pret viņu.
Gan mīl, gan nīst
LSA prezidenta krēslu E. Ratnieks ieņem jau trešo termiņu pēc kārtas. Pirms tam viņš bija Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes priekšsēdētājs, vidusskolas laikā - Rīgas Skolēnu domes prezidents. Skolēnu pašpārvaldē E. Ratnieks darbojies no 5. klases. Šī pieredze viņam ir palīdzējusi veidot plašu kontaktu un atbalstītāju loku ne vien studentu, bet arī akadēmisko spēku vidū.
Taču pēdējā gada laikā viņš sāk iemantot arī arvien skaļāku pretinieku pulku. To veicina atsevišķi studentu līdera gājieni, piemēram, kandidēšana 11. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK saraksta vai arī nepagurstošā publiskā cīkstēšanās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Viens no skaļākajiem viņa opozicionāriem - Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) Studentu asociācijas (SA) prezidents Armands Leimanis, kurš pagājušajās LSA prezidenta vēlēšanās sacentās ar E. Ratnieku, - patlaban ar saviem domubiedriem kaļ plānus par alternatīvas studentu biedrības izveidi. Tajā varētu pulcēties visi tie studenti, kuriem E. Ratnieks kā priekšstāvis nav pa prātam. Pašreizējais studentu līderis tāpēc neliekas traucēts - demokrātiskā valstī cilvēks drīkst biedroties, kā vien vēlas. Septembrī A. Leimanis parādīja attieksmi, kopā ar RJA SA izstājoties no LSA.
Cietā studentu lieta
«Studentu lieta - taisna un cieta!» - ir gadiem ilgs LSA sauklis. Ironiskā kārtā tas daļēji sasaucas ar E. Ratnieka nelokāmo vadības stilu, kāds tas ir aprakstīts bijušās LSA valdes locekles un sabiedrisko attiecību virziena vadītājas J. Krūmas publicētajā blogā. «Kandidēšana Saeimas vēlēšanās, par to neinformējot savus kolēģus, bija kārtējā un viena no Ratnieka autoritatīvā vadības stila iezīmēm, par to nebija šaubu,» rakstīts blogā. Tā autore sarunā ar Dienu skaidro, ka pērn septembrī LSA viņa pameta tieši šīs kandidēšanas dēļ. J. Krūmai nebija pieņemami, ka nevalstiskas organizācijas prezidents kandidē vēlēšanās, turklāt viņa kā LSA sabiedrisko attiecību vadītāja par to uzzināja pēdējā.
Pats E. Ratnieks nekādas problēmas tajā nesaskata: «Politikā ir jābūt sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kas sevi ir pierādījuši darbā.» No Nacionālās apvienības saraksta kā bezpartijisks kandidāts viņš izvēlējies startēt tāpēc, ka ar šo politisko spēku LSA esot bijusi laba sadarbība. Iepriekš E. Ratnieks, tāpat kā viņa māte, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdne Dace Ratniece, bija Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs.
«Es faktiski jau no bērna kājas ļoti interesējos par zaļajām idejām. Zaļās idejas man vienmēr ir bijušas tuvas un būs tuvas,» viņš saka par kādreizējo piederību LZP, kurā studentu līderis, pēc paša teiktā, neesot bijis sevišķi mīlēts. Vaicāts, vai viņa vārds varētu parādīties kādā no nākamgad gaidāmo pašvaldību vēlēšanu sarakstiem, E. Ratnieks atbild, ka šādu piedāvājumu pagaidām nav saņēmis: «Tiklīdz saņemšu, tā izsvēršu.»
Pērn LSA valdes vairākuma izteiktais atbalsts E. Ratnieka kandidēšanai Saeimas vēlēšanās liecina, ka arī citi studentu apvienības pārstāvji saiknē ar politiku nesaskata problēmu. J. Krūma norāda, ka E. Ratnieka lobijs LSA ietvaros esot spēcīgs. «Ir daudzas lietas, kurās Ratnieka kungs ar savu uzņēmību un nebaidīšanos ir panācis kaut ko labu,» viņa saka par LSA atbalstu E. Ratniekam, kurš nenoliedzami esot arī harismātiska personība.
Savukārt A. Leimanis teju vienbalsīgo atbalstu un lojalitāti skaidro ar iepriekšēju balsojumu sarunāšanu LSA iekšienē. «Ratnieks pirms tam apstaigā visas pašpārvaldes,» viņš saka. Reizi mēnesī tiekot rīkotas studentu pašpārvalžu vadītāju vakariņas, kurās esot «mafijas atmosfēra». E. Ratnieks par to vīpsnā - viņš esot pārāk aizņemts cilvēks, lai atrastos laiks kaut kam tādam. Arī LSA sociālā virziena vadītāja Sanita Balode pauž, ka apgalvojumi par viedokļa saskaņošanu esot smieklīgi, jo E. Ratnieks apvienības valdes atbalstu izpelnījies savas aktivitātes dēļ.
Ieklausās arī politiķi
J. Krūmas blogā publicētā privātā Twitter sarakste ar kādu «Rektoru padomei pietuvinātu personu» apstiprina, ka E. Ratnieks bauda atzinību ne tikai studentu, bet arī politiķu un augstskolu mācībspēku vidū. «Ļoti noder Edvarda politaizmugure NA un no V (precīzāk - Druvietes). [..] Labs ne labs... Kas ir LABS? Neidealizēju Edvardu, bet viņam nav respekta pret ministru un IZM ierēdņiem, kas šajā situācijā ir ļoti labi,» J. Krūmai iebilsts privātajā sarakstē, kurā viņai aizrādīts par runāšanu pretī E. Ratniekam.
Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts Dienai apstiprina, ka citētā teksta autors ir viņš. «Tie ir empīriski novērojumi, par kuriem kā privātpersona centos informēt J. Krūmu,» viņš saka. E. Ratnieks esot varējis panākt to, kas ne vienmēr bijis pa spēkam viņa priekštečiem, - viņā ieklausās politiķi un amatpersonas, līdz ar to studentiem paveroties plašākas iespējas aizstāvēt savas intereses. J. Bernāts domā, ka E. Ratnieks esot cienīgs pretinieks R. Ķīlim: «Diskusijās ar ministru Ķīli diemžēl darbojas tikai tādas pašas metodes, kādas izmanto ministrs.»
Twitter sarakstē pieminētā deputāte Ina Druviete (Vienotība) gan noliedz, ka viņa ir E. Ratnieka politiskā aizmugure. Vienlaikus deputāte atzīst, ka cienot E. Ratnieka argumentācijas spēju. Atzinīgus vārdus LSA prezidentam velta arī Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Taču runām par lobiju no akadēmisko spēku puses neesot pamata, jo studentiem ir iespēja izvēlēties LSA prezidentu, piedaloties vēlēšanās.