«Ir nepārprotami skaidrs, ka valdība zina, kādam jābūt valsts noteiktās minimālās darba algas apmēram. Bet tā vietā, lai palielinātu šobrīd noteikto apmēru no 200 uz vismaz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju,» uzsver tiesībsargs.
Pārskatītā Eiropas sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem, šādam atalgojumam jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas -jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu.
Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Pēc trešdien Saeimas Ārlietu komisijā izskanējušās informācijas, tas skartu vismaz 35% strādājošo. «Būtiskāk ir uzlabot sociālo realitāti, nevis tikai statistiku. Statistika nevar būt pašmērķis. Pārskatītā Eiropas sociālā harta nav labo darbu saraksts, bet gan programma, uz kuru ir jātiecas ar konkrētu rīcības plānu un darbībām,» sacīja J. Jansons.
LETA