Publicitāti ieguvusī uzņēmēja Gunāra Ķirsona maksātnespējas lieta joprojām turpina pievērst sabiedrības uzmanību arī notiekošajam tiesu sistēmā vispār, ieskaitot jautājumus par tās objektivitāti. Viedokļi ir galēji atšķirīgi - kas vienai pusei liekas labi un pareizi, tas otrai - slikti un nepareizi.
Parādnieks ir ieinteresēts maksātnespējas pieteikuma pieņemšanā un drīzā izskatīšanā. Vēl jo vairāk - viņš pavisam noteikti paskatīsies tiesu statistiku un darīs visu iespējamo, lai viņa lietu izspriestu tāda tiesa, kas varētu būt pretimnākošāka cilvēkam grūtībās un operatīva lietu izskatīšanā. Lai aizstāvētu savas intereses, deklarētās dzīvesvietas maiņa nebūs šķērslis.
Taču šādas rūpes par jaunas, kaut varbūt vairs ne tik ierasti skaistas, dzīves sākumu nav 100% garantija pozitīvam iznākumam. Latvija nav nemaz tik liela, un tiesnešiem ir kolēģi, kuru bērni varētu būt ieinteresēti zināmu lietu iznākumā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu tas ir viens no apstākļiem «pamatotām šaubām» par tiesneša objektivitāti, un to viens pēc otra izmantoja Ogres rajona tiesas tiesneši, lai atteiktos no G. Ķirsona lietas izskatīšanas. Beigās, kā varēja paredzēt, šim paraugam sekoja pārējie, un lieta tālāk ir nodota Aizkraukles rajona tiesai.
Protams, Ķirsona kreditori nav ieinteresēti ciest zaudējumus, tādēļ ir apšaubījuši Ogres rajona tiesas objektivitāti. Vai ir pārkāpts lietu iedalīšanas nejaušības princips vai arī ir tikai loģiski, ka lietu iztiesā maksātnespējas lietās specializējies tiesnesis, lai spriež attiecīgie speciālisti. Bet cerams, plašsaziņā jaušamā negatīvā publicitāte vien nebūs tās likumā noteiktās «pamatotās šaubas» par tiesnešu objektivitāti, lai viņi atteiktos no kādas lietas izskatīšanas. Izjūtot kādas sabiedrības daļas nepatiku, tiesneši taču var smelties drosmi Satversmē, kas nosaka viņu padotību vienīgi likumam.