Zatleram garantēt visu 22 savas frakcijas deputātu balsis. Vēlāk žurnālistiem ZZS frakcijas vadītājs atzina, ka viņš nevēlas uzņemties garanta lomu, jo nav drošs, vai prezidentam būs arī visas _Vienotības_ 33 deputātu balsis, «jo tur ir cilvēki, kas paši gribētu būt prezidenti». _Vienotības_ frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis televīzijas kameru priekšā šo vienoto atbalstu solīja. Valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas 2. jūnijā.
Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā, un, lai V. Zatlers paliktu amatā otro termiņu, nepieciešama vismaz 51 balss. Vienotībai un ZZS ir 55 deputāti, bet «kādi septiņi» no ZZS nav gatavi balsot par prezidentu, atzina A. Brigmanis. Viņš pats V. Zatleru atbalstot un domā, ka būtu labi, ja «kādā otrajā kārtā viņu tomēr ievēlētu». Šāda situācija var izveidoties, ja ir vairāki kandidāti un pirmajā balsojumā neviens neiegūst 51 balsi. A. Brigmanis vēloties godīgi pateikt, kā ir. Viņš arī vaļsirdīgi stāstīja - ja kāds izvirzīšot Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, tad viņš nespēšot pierunāt, piemēram, Andri Bērziņu (no Zemgales ievēlēto) balsot par tagadējo prezidentu, jo «Bērziņš fano par Sudrabu». V. Zatleru ir nolēmusi izvirzīt arī apvienība Par labu Latviju!, kas gan vēl nenozīmē visu astoņu tās deputātu atbalstu.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzskata: «Izgāžot pie varas esošu prezidentu, kuram solīts atbalsts, būtu grauts valsts prestižs.» Tas esot arī jautājums par sabiedrības uzticēšanos politiķiem, kuriem jāspēj vēlētājiem paskaidrot savu rīcību. «Ir jāvar Valdi Zatleru ievēlēt,» sacīja S. Āboltiņa, atbildot uz jautājumu, vai viņa varētu pati kandidēt uz augsto amatu, ja tajā netiek pārvēlēts tagadējais prezidents. ZZS frakcijas vadītājs par vēlētāju noskaņojumu nejūtas satraukts, jo aptaujas rādot, ka V. Zatleru atbalstot tikai ceturtā daļa sabiedrības. Runa ir par Latvijas faktu (LF) aptauju, kurā cilvēkiem bija lūgts vērtēt vairākus augstā amata pretendentus. V. Zatlers šajā tabulā bija otrs populārākais. LF direktors Aigars Freimanis Dienu informēja, ka aptaujā, kurā lūgts vērtēt tieši V. Zatlera darbību, aprīlī par to pozitīvi vai drīzāk pozitīvi izsakās 52,1% aptaujāto.
Prezidentūras sākumā V. Zatlers teica, ka varētu būt biežs viesis Saeimā un apmeklēt arī komisiju sēdes. Prezidents ir ticies ar komisiju deputātiem, taču parasti politiķi gāja uz Rīgas pili. Lai ar prezidentu varētu satikties visi koalīcijas deputāti, šoreiz tikšanās notika Saeimas Sarkanajā zālē. Deputāti tomēr nespēja līdz galam nodemonstrēt cieņpilnu attieksmi, jo daži zālē ieradās ar nokavēšanos, kādu politiķi prezidenta atrašanās zāles priekšā netraucēja vispirms paust pārsteigumu par telpas pārkārtojumu. Nav pārliecības, ka tikšanās mērķis tika sasniegts. No politiķu atstāstītā varēja saprast, ka V. Zatlers nav centies no deputātiem saņemt skaidru atbildi, kas īsti viņiem liek šaubīties par atbalstu balsojumā. Koalīcijas partiju līderi gan apgalvoja, ka saruna bijusi atklāta, bet grūti arī iedomāties, kāda atklātības pakāpe bija iespējama, ja zālē bija daudzi frakciju konsultanti un deputātu palīgi. Tikšanos bija liegts vērot tikai žurnālistiem. Taču no pastarpināti iegūtas informācijas varēja secināt, ka nekādi taktiski jautājumi, par kuriem nebūtu vēlams sabiedrību vēl informēt, apspriesti netika. Deputātus interesēja, piemēram, prezidenta ierosinātie grozījumi Satversmē, norādot, ka katras izmaiņas pamatlikumā būtu rūpīgi jāizvērtē. Zālē izskanējuši jautājumi par prezidenta ārpolitiskās darbības prioritātēm, lūgts pašam novērtēt savas veiksmes un neveiksmes, izteikties par valstī īstenoto sociālo politiku un nacionālās attīstības plānošanas nepilnībām. Atsevišķi deputāti atklāti pauduši savu attieksmi gan par, gan pret V. Zatleru.