Faktiski J. Timošenko valdības liktenis tika izšķirts februārī notikušajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās, kurās ar nelielu pārsvaru uzvaru svinēja V. Janukovičs. Tapa skaidrs, ka promaskaviskais V. Janukovičs no valdības vadītāja krēsla vēlēsies nostumt savu seno politisko konkurenti, kura 2004. gada nogalē kopā ar līdzšinējo prezidentu Viktoru Juščenko panāca, ka tika pārskatīti strīdīgie rezultāti vēlēšanās, kurās par uzvarētāju bija atzīts tagadējais valsts vadītājs.
Trešdienas balsojumā, ko ierosināja V. Janukoviča vadītā Reģionu partija, 243 no 450 deputātiem bija pret J. Timošenko palikšanu premjera amatā. Par valdības atbrīvošanu nobalsojuši arī septiņi J. Timošenko partijas Jūlijas Timošenko bloks (BJUT) deputāti.
Ukrainas konstitūcija paredz, ka gāztā valdība var turpināt darbu līdz jaunā ministru kabineta izveidošanai vai arī nolikt pilnvaras uzreiz. J. Timošenko izvēlējās otro variantu. «Ja šodien tiks izteikta neuzticība valdībai, tajā pašā mirklī tā pārtrauks darbu. Mūsu politiskais spēks [BJUT] aizies opozīcijā,» pirms balsojuma parlamenta locekļiem paziņoja J. Timošenko. Arī vēlāk BJUT frakcijas sēdē viņa informējusi, ka negaidīs jaunas koalīcijas izveidošanu un neturpinās pildīt premjerministra pienākumus. Valdības vadītāja pilnvaras viņa paredzējusi nolikt «vienas divu dienu laikā», vēsta NEWSru.
Tagad V. Janukoviča Reģionu partijai jāuzņemas jaunas koalīcijas izveidošana, bet pēc tam - arī valdības izveide. Ja kāds no posmiem netiek paveikts 30 dienu laikā, prezidents ir tiesīgs atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas. «Koalīcijas veidošanas sarunas nav vieglas, bet es domāju, ka tās tiks noslēgtas tuvākajās dienās,» paziņoja viens no tuvākajiem V. Janukoviča sabiedrotajiem Mikola Azarovs, kurš tiek uzskatīts par galveno kandidātu uz atbrīvoto valdības vadītāja krēslu.
Kā iespējamie kandidāti minēti arī Sergijs Tigipko un Arsēnijs Jaceņuks, kuri prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ierindojās attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā.