Strīpu glābj humora izjūta
Lielo Eiropas vārdu šogad konkursa programmā pamaz: itāļu brāļi Taviāni, francūzis Benuā Žako, vācietis Kristiāns Pecolds... Amerikāņu blīvums arī nav nomācošs. Andželīna Džolija, Billijs Bobs Torntons ir spilgtas personības, kas pasaules kinoindustrijā jau sen ir vairāk nekā tikai aktieri. Viņi par Holivudas naudu savās filmās darbojas pat kā meinstrīma streiklauži. Džolija kā režisore rāda karu Serbijā gandrīz ar dokumentālistes azartu, Torntons iekaro Eiropu ar 60. gadu amerikāņu kino stila un dizaina paraugdemonstrējumiem ģimenes drāmā ar labu humoru filmā Džeinas Mensfīldas auto. Savukārt Merila Strīpa tika godināta ar Zelta lāci par īpašiem sasniegumiem aiz sajūsmas svilpjošas un kliedzošas publikas klātbūtnē. Festivālisti tik skaļi gavilēja, ka Mārgaretu Tečeri nospēlējusī Merila Strīpa kopā ar festivāla direktoru Dīteru Kosliku uz skatuves aiz saviļņojuma uz mirkli palīda zem tribīnes. Humora izjūta glābj no pārnopietnības.
Ipēras sociālais darbs
Taču kino - tas ir nopietni. Nešaubieties ne mirkli. Berlīnes lācis nav apmetis kažoku uz otru pusi, un ar pasaules lāpīšanu nodarbojas ne jau politiķi, bet gan mākslinieki. Kā vienmēr un kā visos laikos.
Šogad viens no Berlīnes kinofestivālā iezīmētajiem karstajiem punktiem ir Filipīnas. Režisors Briljante Mendosa Latvijas skatītājiem nav gluži svešs, pagājušajā kinofestivālā Arsenāls tika demonstrēta Mendosas filma Vecmāmiņa, kas ir jau pēc skaita devītā režisora filma, bet dažus gadus agrāk Kannu kinofestivālā toreiz Izabellas Ipēras vadītā žūrija Briljanti Mendosu apbalvoja par skarbās policistu un slepkavu filmas Sadalītā režiju. Neuzskatīsim to par korporatīvām saitēm, bet šogad Berlīnē Mendosas jaunajā filmā Gūstekņi/Captive Izabella Ipēra spēlē vienu no galvenajām lomām. Viņas tēlotā varone ir pārliecināta kristiete, kura kā brīvprātīgā Filipīnās strādā sociālo darbu pie kādas vecas kundzes. Filma sākas gandrīz kā TV ziņu sižets, talibu kaujinieki kādā hotelī saņem gūstā 20 klientus, lai vēlāk mēģinātu izspiest no viņu ģimenēm izpirkuma naudu. Kliedzieni, šāvieni, bruņoto vīru bravūra un šausmas ķīlnieku sejās un kustībās. Tā sākas etniski un reliģiski raibas cilvēku grupas ceļojums uz nekurieni, kas turpinās septiņus mēnešus, cerot gan uz atbrīvošanu, gan izpirkuma peļņu no otras puses. Laiks ir tik ilgs, ka attiecības izveidojas ne tikai starp upuriem, bet arī starp viņu vajātājiem, līdz pat ģimeņu dibināšanai.
Nepārvērš par politinformāciju
Patiesie notikumi, kas tikuši izmantoti filmas pamatā, risinājušies 2001. gadā, un, veidojot filmas stilu, Briljante Mendosa mēģina radīt notikumu autentiskuma sajūtu. Mazliet atkāpšos, lai atgādinātu, ka šis filipīniešu režisors pasaules slavu ieguva tieši ar savu spēju vardarbību un agresiju pasniegt no subjektīva skatpunkta. Tas nav amerikāniskais action, kaut gan viņa filmu dinamika reizēm ir pat apdullinoša un vardarbības epizodes patiesi šokējošas. Vardarbības ainas ir diezgan bezkaislīgas, kas atstāj jo traumējošāku iespaidu. Vienkārši šāviens, un cilvēka nav, bet notikumu virpulis turpinās, laiku pa laikam strauji mainot tempu. Mendosas filmās slepkavas ir zibenīgi, bet parasti viņiem ir liecinieki, apjukuši, izmisuši, taču domājoši. Tāda lieciniece jaunajā režisora filmā ir arī Izabellas Ipēras varone. Berlīnē preses konferencē režisors ierodas baltā uzvalkā, savukārt viņa - filmas Eiropas zvaigzne Ipēra - neuzkrītoša, bet koncentrējusies. Par laimi, žurnālisti nepārvērš šo preses sesiju par politinformāciju, kaut gan Berlīnē no tā nekautrējas. Pasaulē miera nav, un kino reakcijām un atspulgiem ir spēks iespiesties cilvēku prātos.
Filmēts reālos džungļos
Filmēšanas principi esot bijuši pietuvināti dokumentālam vērojumam. 20 ķīlnieku grupu veidoja ne tikai aktieri, bet arī neprofesionāli tēlotāji. Nevienam no viņiem netika rādīts scenārijs, lai uzturētu intrigu - kas ar viņiem notiks tālāk. Kurš paliks, kurš aizies. Vairākas nedēļas tika filmēts reālos džungļos ar nelielu filmēšanas grupu, kas brida un nesa savus kino «dzelžus» ķīlniekiem pa pēdām. Aktrise Izabella Ipēra, tiekoties ar medijiem, uzsvēra, ka šī ir ekstrēmākā kinopieredze viņas dzīvē. Kaut gan mēs zinām, kas viss viņai uz ekrāna filmās bijis jāizcieš arī iepriekš. Mendosa atklāja, ka hiperprofesionālā Ipēra reiz filmēšanas laukumā pat esot pavaicājusi, vai teroristi ir «īsti»... Izabella teica, ka tas ir bijis liels izaicinājums spēlēt ansamblī kopā ar «neaktieriem», tas nozīmē, ka reakcijas var būt tikai īstas. Šādas filmas maina kinosituāciju uz visiem laikiem, teica Ipēra. Lielie inscenējumi ar mega filmēšanas grupām un asistentu asistentiem sāk likties nedabiski un nejēdzīgi.
Briljantes Mendosas spēks ir stāsta skaudrajā reālismā no vienas puses un jēdzieniskajā ietilpībā - no otras puses. Filipīnas ienāk šajā stāstā ar savu neatkārtojamo kolorītu un kontrastiem. Šī ķīlnieku krīze Filipīnās ir viens no tuvās pagātnes kauna traipiem. Valdība neiesaistījās. Katra nākamā militārā operācija prasīja upurus. No ķīlniekiem dzīvi palika daži. Tieši tajās dienās divas lidmašīnas ietriecās amerikāņu Dvīņu torņos. Pasaule slimo ar terorismu joprojām. Vai filipīniešu režisora Briljantes Mendosas filma ar savu cilvēcisko stāstu par stulbu karu džungļos saņems savu pirmo Berlīnes lāci, taps zināms sestdienas vakarā, kad britu režisora Maika Lī vadītā žūrija paziņos savu verdiktu.