Iespējams, arī vasarai ir sava loma faktā, ka saskaņā ar svaigākā SKDS pētījuma datiem pamazām sāk uzlaboties iedzīvotāju skatījums kā uz pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, tā arī uz pašu ģimenes finansiālo stāvokli. Cerība, ka ļaunākais ekonomiskās lejupslīdes posms jau ir aiz muguras, dzen arvien leknākus asnus.
Tiesa, Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati par iekšzemes kopprodukta (IK) izmaiņām šā gada otrajā ceturksnī tiks publiskoti tikai pēc pusotras nedēļas, tomēr ir pamats uzskatīt, ka vismaz ceturkšņu griezumā tie būs pozitīvi. Iepriekš gan vairums ekspertu bija vienisprātis, ka izaugsmes gultnē Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties šā gada otrajā pusē.
Tomēr iedzīvotāju optimisms diemžēl var izrādīties trausls un izplēnēt jau šoruden līdz ar jaunās apkures sezonas sākšanos. Un pie vainas nebūs tikai lielie apkures rēķini, bet arī neizbēgamās diskusijas par 2011. gada budžeta konsolidāciju. Tā, protams, būs jāveic, bet veids, kā tiks panākts 395-440 miljonu latu lielais ietaupījums, vēl arvien ir miglā tīts.
Nekādus īpaši patīkamos pavērsienus šīs miglas izklīšana, visticamāk, nesola. Lai arī ko priekšvēlēšanu gaisotnē teiktu politiķi, panākt nepieciešamo budžeta ietaupījumu ir iespējams nodrošināt tikai divos veidos - samazinot valsts tēriņus vai palielinot ienākumus, tas ir, ceļot atsevišķus nodokļus. No tā neizdosies izvairīties pat tad, ja IK pieaugums nākamgad pārsniegs patlaban prognozētos 3,3%. Vairumu no vienošanās dokumentiem ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju minētajiem pasākumiem grūti nosaukt par populāriem - sajūsmu iedzīvotājos neizsauktu nedz turpmāka algu samazināšana valstij piederošajos uzņēmumos, nedz iespējamās nodokļu likmju vai atlaižu korekcijas. Tādēļ politiskajām partijām, kas pretendē uz vietām nākamajā Saeimā un valdībā, beidzot tomēr vajadzētu formulēt skaidru attieksmi par to, kā tās plāno veidot nākamā gada budžetu.