Vairākiem tūkstošiem rīdzinieku gaidīšana rindā uz vietu bērnudārzā turpināsies vēl gadus trīs. Kaut arī partijas pirms vēlēšanām sola šo problēmu atrisināt, nonākot pie varas Rīgas domē, prioritātes strauji mainās. Vieniem zelta tilti jābūvē, citiem ekskluzīvas transporta sistēmas jāievieš.
Nav gluži tā, ka galvaspilsēta ignorētu mazākos sabiedrības locekļus. Dome cer novērst 5000 bērnu garo rindu, līdzfinansējot privātos bērnudārzus. Tomēr kaites ir palikušas vecās. Domei ne īpaši labi padodas pamatot un izskaidrot savu lēmumus. Līdz konstruktīvam dialogam nonākt ir grūti, jo vecākiem sāpe liela, bet politiķiem un ierēdņiem pagalam bail no kritikas. Rezultātā dome dara pēc sava prāta, vecākos un privāto bērnudārzu darbiniekos nepietiekami ieklausoties. Tā kā naudas trūkst, bet risinājumi nav ģeniāli, paliek daudz neapmierināto.
Jo ar ko tad, piemēram, bērns, kas jau tagad apmeklē privāto bērnudārzu (tādēļ rindā nav bijis pierakstīts), sliktāks par to, kas ir stāvējis rindā? Pirmajam līdzfinansējums turpmāk paliks 30 latu, otrajam - arī privātajam bērnudārzam - būs 125.
Tomēr šķiet, ka lielākā problēma, kas visvairāk tracina rīdziniekus, ir drīzāk sistēmiska: politiķi piedāvā saraustītus īstermiņa risinājumus. Domnieki, pārlieciniet vecākus un privāto bērnudārzu darbiniekus, ka pēc kāda laika spēles noteikumi atkal netiks mainīti, situāciju vēl vairāk saasinot.