Pēc iepriekšējās ekonomiski šķībās un politiski klaustrofobiskās padomju iekārtas esam dabūjuši kāroto kapitālismu un demokrātiju ar visām tās postmodernajām un globalizācijas ekstrām, bet saprotama iemesla pēc - bez tradīcijas, bez fona, uz kura šie jaunie izaicinājumi, atkritumu šķirošanu ieskaitot, skatāmi. Viena no būtiskākajām šādas spriest un rīkoties spējas sastāvdaļām ir sapratne par ilgtspēju. Pēdējos pārdesmit gadus esam centušies panākt un apsteigt pasauli patēriņā un izaugsmē, šā procesa nepatīkamajām blaknēm soloties pievērsties tūlīt, tūlīt. Iznākumā pat apdomīgākie igauņi atkal mums ir krietnu soli priekšā, bet uz ekotūrismu un zaļāko valsti Eiropā pretendējošā Latvija ir piemētāta ar plastmasas mēsliem.
Neviens nesaka, ka tas būs vienkārši, bez ieguldījumiem vai ar tūlītēju komerciālo efektu, tomēr atliekams šis jautājums vairs nav. Tāpēc būtu lieliski, ja valdība vēl šajā sastāvā atbalstītu Vides ministrijas izstrādāto Koncepciju par depozīta sistēmas (DS) piemērošanu dzērienu iepakojumam. Pagaidām - pat ja tas atkal īstenojas šā vārda ironiskajā nozīmē - šis būtu kaut vai solis pareizajā virzienā. Koncepciju, kas paredz PET iepakotu produktu cenā iekļaut depozītmaksu, ko patērētājs varēs saņemt atpakaļ, nododot tukšo taru, labākajā gadījumā sāktu iedzīvināt 2012. gadā. Līdz tam to var slīpēt un labot, bet jāapstiprina gan tā ir tūlīt.
Pret to iebilst tikai dzērienu ražotāji - tas ir saprotami, jo tiek apdraudēta viņu tūlītējā peļņa. Drauds gan pirmām kārtām ir hipotētisks, turklāt sociāli atbildīga biznesa proponētāji pamatoti norāda uz šādas pieejas ilgtspēju, kas galu galā arī atmaksājas. Pašreizējais iedzīvotāju aptaujā balstītais arguments pret DS ir divdomīgs. Viena lieta, ka aptauju finansējusi ieinteresētā puse - Alus un dzērienu iepakojumu savienība, bet jau cita - vai no iegūtajiem datiem tiešām var secināt, ka DS preču sadārdzinājuma dēļ būs «attaisnojums PET pudeļu izmešanai dabā», kā to secina iepakotāju algotais Roberts Ķīlis? Šāda argumentācija ir no sērijas, ka ēzeļiem ir ausis un Sokrātam ir ausis, tāpēc Sokrāts ir ēzelis.
Protams, DS nav brīnumlīdzeklis, un atkritumu šķirošanai un utilizācijai nepieciešama daudzveidīga politika, bet - tā ir nepieciešama, turklāt tūlīt. Un nevis tuvredzīgs merkantilisms, bet tiešām politika ar uzsvaru uz ilgtspēju un vispārēju labumu.