Protams, dažus trūkumus var aizbildināt ar pēdējos gados apcirpto valsts budžeta finansējumu, ko patlaban nav iespējams kompensēt ar reklāmas ieņēmumiem. Taču šeit veidojas sava veida apburtais loks - vājā saturiskā piedāvājuma dēļ krītas skatītāju skaits, savukārt reklāmdevējus galvenokārt interesē televīzijas reitings, proti, tas, cik lielu mērķauditoriju iespējams sasniegt, izvietojot reklāmu LTV. Attiecīgi - jo mazāk skatītāju, jo mazāka reklāmdevēju interese un mazāki ieņēmumi no reklāmas pārdošanas.
Atbildība par esošo situāciju nenoliedzami ir jāuzņemas arī LTV ģenerāldirektoram Kotam, kurš ne tikai nav spējis novērst, bet pat veicinājis situāciju, ka komerctelevīzijas pārvilina gan spējīgākos žurnālistus, gan populārākā seriāla veidotājus, gan pārņem iniciatīvu veidot priekšvēlēšanu debates.
Paniski mēģinājumi izsmelt sen izlieto, droši vien nelīdzēs, taču LTV ir pienācis pēdējais laiks domāt, kā attaisnot sabiedriskās televīzijas nosaukumu.