Līdz ar grozījumiem paredzēts izstrādāt Daugavas kreisā krasta attīstības koncepciju, izvērtēt transporta plūsmas un satiksmes infrastruktūras nodrošinājumu saistībā ar Hanzas šķērsojuma veidu un tam rezervējamajām teritorijām, kā arī izvērtēt dažādu teritoriju apbūves projektu priekšlikumus, iepriekš vēstīja aģentūra LETA. Tāpat grozījumos plānots sakārtot ūdeņu teritorijas un krastmalu izmantošanas noteikumus, kas paredz jaunu ūdens izmantošanas un apbūves veidu Rīgā - ūdens būves.
Iecerēts, ka ūdens teritorijā būs iespēja celt sezonālas un pastāvīgas peldošās būves ar publiski izmantojamajām telpām. Šādām būvēm jānodrošina ērta pieeja gan no sauszemes, gan ūdens puses. To augstums nedrīkstēs pārsniegt astoņus metrus virs ūdens līmeņa, un tām būs jāuzlabo Rīgas vēsturiskā centra vizuālā vienotība un kvalitatīvi jāattīsta publiskā ārtelpa. Vairākās kompleksās ūdens telpas attīstības teritorijās pretī Vecrīgai paredzēts, ka būvniecības iecerēm būs jārīko atklāti konkursi.
Kā noprotams no grozījumu projekta, vairāku ūdens teritoriju izmantošanai jābūt sasaistītai ar krastā esošajām būvēm. Daļa upes teritorijas pie 11. novembra krastmalas pretī Vecrīgai paredzēta prezidenta pils piestātnes vajadzībām un publiskas ūdens telpas veidošanai plašu sabiedrisku pasākumu organizēšanai, bet citā daļā būs atļauta platformas izveide sezonas tirdzniecības objektiem, restorāniem.
Tāpat paredzēts, ka atsevišķās teritorijās Zunda kanālā varēs novietot peldmājas. Attīstības priekšlikums būs jāizstrādā kompleksi visai teritorijai atklāta arhitektūras konkursa rezultātā kā eksperimentālas būvniecības pilotprojekts.
Iepriekš vairāki arhitekti Dienai pauda viedokli, ka Rīgai vajadzētu izmantot peldošo būvju lielo potenciālu un izstrādāt kvalitatīvu regulējumu šajā jomā. Jautājums par Daugavas ūdeņu teritorijas un krastmalas izmantošanu pie Rīgas vēsturiskā centra pašvaldības darba kārtībā bija nonācis jau pirms vairākiem gadiem, bet toreiz iecere izpelnījās asu kritiku un aizdomas par viena uzņēmuma lobēšanu.