K. Upaciera vadītā reģionālā partija Ikšķilē Apvienība Iedzīvotāji dažos fundamentālos savas darbības aspektos uzvedas ne gluži kā no šīs pasaules. Ikšķilē notiekošais - populāra šovmena ievēlēšana domē, kurā viņš faktiski nepiedalās, jo jābūt taču ēterā, - ir Latvijai raksturīga fenomena lokalizācija.
Var jau zūdīties uz Ikšķiles domes vadību, kas opozicionāram Ufo par godu nepārceļ sēdes uz pēcpusdienu, tomēr, būsim godīgi, šāda pretenzija ir pārspīlēta. Neprāši - ne Ikšķiles, bet Saules pilsētas vai Marsa iedzīvotāji - bija tie vēlētāji, kuri šo balagānu pērnajās pašvaldības vēlēšanās pamanījās institucionalizēt.
Skumji, bet Apvienība Iedzīvotāji vismaz pašlaik ir kārtējā izķēzītā pilsoniskās iniciatīvas iespēja - tieši tāpēc, ka, nebūdama gatava institucionālai varai, tomēr uzķērās uz spīdīgā vizulīša.
Pilsoniskos sentimentus nevar kacināt bezgalīgi, jo tie notrulinās, un viena no skumjākajām atziņām Iedzīvotāju nerealizētās (jo neizprastās) pašpārvaldes sakarā ir izšķiestais Ufo resurss. Un neba nu šis vienīgais precedents - Viktora Ščerbatiha (ZZS) «spožā» parlamentārā darbība pieder pie šīs pašas operas. Populisms ir leģitīma politikas sastāvdaļa, bet to ir jāprot izlietot. Diemžēl Ikšķile nav Reikjavīka, kur šovmeņi, kļūstot par deputātiem, protas arī politiskās atbildības.