Kara pieteikums
Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome svētdien deva pavēli bruņoto spēku ģenerālštābam, nekavējoties izsludināt augstāko trauksmes pakāpi, bet Aizsardzības ministrijai uzdeva mobilizēt armijas rezervistus jeb visus vīriešus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, lai «aizsargātu Ukrainas drošību un teritoriālo vienotību», ziņo radio Brīvā Eiropa.
Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs apliecināja, ka Ukraina ir gatava sevi aizsargāt pret iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu, bet lūdza citas valstis sniegt militāro palīdzību, ja Krievija paplašinās savas militārās aktivitātes Ukrainā.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka Krievija, kuras parlaments sestdien nobalsoja par militāra spēka izmantošanu, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus Ukrainā, ir pieteikusi karu.
«Tie nav draudi, tas faktiski ir kara pieteikums manai valstij,» sacīja A. Jaceņuks. «Ja prezidents Putins vēlas būt prezidents, kurš sāka karu starp divām draudzīgām kaimiņvalstīm - Ukrainu un Krieviju -, tad viņš gandrīz ir sasniedzis savu mērķi. Ukraina atrodas tuvu katastrofai.»
Tikmēr nezināmi bruņoti cilvēki, visticamāk, Krievijas karavīri, svētdien aplenca Ukrainas bruņoto spēku un robežsardzes bāzes Krimā. Viņi aicināja ukraiņu karavīrus nolikt ieročus un atbalstīt promaskavisko Krimas valdību. Ukraiņu karavīri šīs prasības noraidījuši un brīdinājuši, ka ir gatavi aizstāvēties.
Krimas separātistu valdība apgalvo, ka bāzes esot aplenkuši «Krimas pašaizsardzības vienību» kaujinieki, bet Ukrainas un ārvalstu mediji ziņo, ka šiem karavīriem mugurā ir Krievijas armijas formastērpi bez uzšuvēm un šie cilvēki tiek pārvadāti transportlīdzekļos ar Krievijas numurzīmēm.
Ukraina svētdien no divām ostām Krimā atsauca krasta apsardzes kuģus, kuri aizkuģoja uz citām kara bāzēm Melnajā jūrā un Azovas jūrā.
XIX gadsimta uzvedība
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs nosodīja Krievijas agresiju un piedraudēja ar nopietniem atbildes soļiem no ASV un citām valstīm.
«Jūs XXI gadsimtā nevarat uzvesties kā XIX gadsimtā, iebrūkot citā valstī ar pilnībā izdomātu ieganstu,» Dž. Kerijs sacīja telekanālam CBS. «Tā ir graujoša un apzināta prezidenta Putina izvēle. Krievija pārkāpj Ukrainas suverenitāti. Krievija pārkāpj savas starptautiskās saistības.»
Dž. Kerijs sacīja, ka G8 un arī citas valstis esot gatavas lēmumiem, kas izolētu Krieviju. «Tās ir gatavas ieviest sankcijas, tās ir gatavas ekonomiski izolēt Krieviju,» apgalvoja ASV valsts sekretārs, piebilstot, ka iespējamie soļi varētu paredzēt arī vīzu aizliegumu un banku kontu iesaldēšanu.
Naktī uz svētdienu ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija 90 minūšu gara telefonsaruna. Tajā B. Obama sacīja, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un aicināja V. Putinu pavēlēt savam karaspēkam atgriezties militārajās bāzēs Krimā. Savukārt V. Putins uzsvēra, ka Maskavai ir tiesības aizstāvēt savas un krievvalodīgo intereses Ukrainā.
NATO ģenerālsekretārs A. F. Rasmusens brīdināja, ka Krievijas rīcība Ukrainā var destabilizēt situāciju kontinentā. «Krievijas rīcība Ukrainā pārkāpj Apvienoto Nāciju Hartas principus. Tā apdraud mieru un drošību Eiropā. Krievijai ir jāaptur militārās aktivitātes un draudi,» A. F. Rasmusens paziņoja dažas stundas pirms 28 NATO dalībvalstu pārstāvju ārkārtas sanāksmes Briselē.
ASV, Francija, Lielbritānija un Kanāda svētdien apturēja savu līdzdalību sagatavošanās darbos pirms šovasar paredzētās G8 valstu ikgadējās sanāksmes, kam jānotiek Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, kur nupat tika aizvadītas olimpiskās spēles.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņoja, ka pārējās G8 valstis nosoda Krievijas rīcību, un neizslēdza iespēju, ka tās varētu lemt par Krievijas izslēgšanu no «lielā astotnieka», vēstīja franču izdevums Le Parisien.
Aiztur protestētājus
Gan Ukrainā, gan Krievijā svētdien notikušas protesta akcijas pret Krievijas militāro iebrukumu Krimā.
Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā policija aizturēja cilvēkus, kuri piedalījās nesankcionētā demonstrācijā pret V. Putina agresīvo politiku Ukrainā. Pienākusi atšķirīga informācija par to, cik daudz protestētāju aizturēti. Ziņu portāls Lenta.ru vēstīja, ka kopumā aizturēti 150 cilvēku, bet radiostacija Eho Moskvi apgalvo, ka vismaz 285.
Savukārt Krimā un vairākās Ukrainas austrumu pilsētās, kur ir liels etnisko krievu īpatsvars, notikušas promaskaviski noskaņotu cilvēku demonstrācijas, kurās plīvoja Krievijas karogi un izskanēja Maskavu slavinoši lozungi. Doņeckā demonstrantu vidū manīti arī likvidētās specvienības Berkut uniformās tērpušies cilvēki, ziņo BBC.