It īpaši tāpēc, ka vēl tikai 17.augustā koalīcijas padomes sēdē partijai nebija nekādu iebildumu pret Lieģa ierosinājumu, bet jau nākamajā dienā piepeši bija ļoti daudz.
TP argumenti, ka nekvalitatīvu Nīderlandes kuģu pirkšanas darījumā, kurā valstij nodarīti lieli zaudējumi, Pavlovičs neesot vienīgais vainīgais un esot jāizmeklē arī citu AM amatpersonu atbildība, diezin vai nozīmē, ka komandieris, kurš vadīja kuģu iepirkšanas darba grupu, vispār nav ne par ko atbildīgs un var palikt amatā pat tad, ja viņa atbrīvošanu prasa aizsardzības ministrs. TP «kompromiss» acīmredzot bija piekrišana pirmdien koalīcijas padomes sēdē iekļaut šo jautājumu nākamās dienas valdības sēdes darba kārtībā (tajā partijas ministri vienoti balsoja pret Pavloviča atbrīvošanu) un partijas priekšsēža Mareka Segliņa bilstais, ka «netaisīsim demaršu».
Rezultātā Pavlovičs ir atbrīvots no amata, bet papildus KNAB agrāk sāktajai pārbaudei kriminālprocesu par kuģu pirkšanas darījumu sākusi arī Militārā policija. Bet valdībai jājūtas pateicību parādā TP vadoņiem, ka tie vismaz šo jautājumu piekrita nepataisīt par apdraudējumu valdības pastāvēšanai, kā pēdējā laikā dara ar teju ikvienu citu. Virsniekam Pavlovičam šī nesaprotamā TP politiskā gādība, vai viņa paša gribēta vai negribēta, nav labākā dāvana - TP iejaukšanās jebkurā ārpus tās ministru kompetences esošā lietā pēdējā laikā drīzāk kompromitē šo lietu. Un arī pašai partijai nostāšanās stingrā pozā par kādu jautājumu arvien vairāk nozīmē, ka tai piedēvēs vai nu primitīvi merkantilas, vai nu tikpat primitīvi politiskas intereses, jo tās neprognozējamajā rīcībā arvien grūtāk saskatīt politisku loģiku.