Ar atsevišķiem sarakstiem startē sešas partijas, kas visas, izņemot sarakstu kārtas numuru izlozē piektdien pirmo numuru izvilkušo PCTVL, ir nelielas ietekmes organizācijas, kurām sociologi pagaidām vēl neparedz iekļūšanu parlamentā. Nekad iepriekš kopš neatkarības atjaunošanas uz vienu vietu Saeimā arī nav bijusi tik liela konkurence - vēlēšanās pieteikti 1239 kandidāti.
Cīņu izvērsīs reģionos
Augusta sākumā publiskotā SKDS aptauja liecina, ka Saeimā izredzes gūt pārstāvniecību ir sešiem politiskajiem spēkiem - Saskaņas centram, par kuru balsotu 18,1%, Vienotībai, kuru atbalsta 13,3%, Zaļo un Zemnieku savienībai - 12,1%, kā arī trim politiskajiem spēkiem, kuriem ir mazāk nekā 5% atbalstītāju. Taču tie varētu pretendēt uz iekļūšanu Saeimā, veicot rezultātu pārrēķināšanu, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās proporcionāli izlēmušo balsīm. Uz vietām parlamentā līdz ar to var cerēt arī Visu Latvijai! - TB/LNNK, apvienība Par labu Latviju! un PCTVL. Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka partijas izmanto arī pašu veiktās aptaujas kā kampaņas sastāvdaļu, bet to dati var precīzi neatspoguļot vēlētāju patieso noskaņojumu.
Jaunajā vēlēšanu sistēmā katram politiskajam spēkam bija nepieciešami pieci apgabalu sarakstu līderi un vēlēšanu sacensība no Latvijas mēroga pārcelsies uz atsevišķiem reģioniem, kur jau sākušās intensīvas tikšanās ar vēlētājiem. Tas varētu pastiprināt arī iekšpartijisko konkurenci ar individuālajām kampaņām, jo visiem kandidātiem ir vienādas iespējas, Dienai pieļāva politologs Jānis Ikstens. Vēlētāji ar krustiņiem un kandidātu svītrošanu var būtiski mainīt viņu secību sarakstā, un šoreiz ievēlēto deputātu sastāvu ir daudz grūtāk prognozēt. Taču tam pēc šīm vēlēšanām būs ļoti liela nozīme - daudz ko izšķirs tas, kuras partijas deputāti būs vairāk pārstāvēti apvienību frakcijās. Sevišķi būtiski tas var būt apvienībai Par labu Latviju!, kuru veido Tautas partija un LPP/LC, kā arī VL - TB/LNNK. Var pieļaut, ka šajās vēlēšanās intensīvāk tiks izmantota arī vēlētāju masveida došanās uz to vēlēšanu apgabalu, kurā startē viņiem tīkams kandidāts, gan atsevišķu vēlētāju grupu organizētā atsevišķu personu svītrošana izvēlētajā sarakstā, lai ietekmētu ievēlēto deputātu sastāvu. J. Ikstens domā, ka partijas centīsies no 2009. gada pašvaldību vēlēšanām nošpikot personāliju sacensību un kampaņā liels uzsvars būs uz premjeru kandidātu cīņu. Pretendenti uz šo amatu Ainārs Šlesers (LPP/LC) un Jānis Urbanovičs (SC) ir sarakstu līderi Rīgā, turpretim Valdis Dombrovskis (Vienotība) - pirmais Vidzemē, bet Aivars Lembergs (ZZS) un Roberts Zīle (VL - TB/LNNK) vēlēšanās nestartē.
Mazie grib 2%
Tajā pašā laikā vairāku partiju sarakstu līderi plašākai sabiedrībai nav pazīstami. Nelielas ietekmes partijas - Ražots Latvijā, Tautas kontrole, Par prezidentālu republiku, Daugava - Latvijai, Kristīgi demokrātiskā savienība un Pēdējā partija - ir pārliecinātas par iekļūšanu Saeimā, lai gan socioloģija to neapstiprina. Partijas, kuras pārvarēs 2% barjeru, varēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu. Taču J. Ikstens pieļauj, ka šādu rezultātu var sasniegt tikai uz LSDSP bāzes izveidotā Atbildība, kura ir pirmā pēc vadošā sešnieka. Vairākās iepriekšējās vēlēšanās tikai divas partijas no tām, kas palikušas aiz 5% barjeras, bija pārsniegušas 2%, un viena no tām bija LSDSP. Uz jautājumu, kāpēc sabiedrībā maz zināmie politiskie spēki tomēr startē uz Saeimu, J. Ikstens atbildēja: «Tas drīzāk ir jautājums psihologam, nevis politologam.» Savukārt sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai viņu CV būtu ieraksts - Saeimas deputāta kandidāts.
A. Freimanis paredz cīņu divās grupās. Par vienu vēlētāju cīnīsies Saskaņas centrs un PCTVL, kā arī Vienotība un Visu Latvijai! - TB/LNNK. Kļūt par vēlēšanu uzvarētāju izšķirīgi būšot Saskaņas centram un Vienotībai, bet Zaļo un Zemnieku savienība, iespējams, nemaz netīko iegūt šo titulu. Par labu Latviju! izredzes noteikšot tās kampaņa. Eksperti uzskata, ka tajā joprojām liela nozīme būšot naudai, kuru šajās vēlēšanās var tērēt daudz lielākā apmērā nekā pirms četriem gadiem. Politiskie spēki kampaņā var tērēt ne vairāk kā 571 211 latus. J. Ikstens domā, ka naudai būs liela nozīme, jo vēlētājs, visticamāk, nebūs mainījies.