Lai to nekavējoties pārbaudītu, brālis pie savas pilsētiņas Ļeņina pieminekļa sašķina sarkanos begoniju ziedus - un ar tiem iznāca skaistākā iedomājamā zemeņu torte. Tad arī visi pārliecinājāmies, ka zemeņu želeju un zemeņu punšu var gatavot ar begonijām un svaigi begoniju ziedi ir garšīgāki par zaķkāpostiem - skābeni, kraukšķīgi un daiļi zaļajos salātos.
Gan Eiropā, gan Āzijā, gan citur puķes ēd jau gadsimtiem. Tā nav nekāda niekošanās, taču mūsdienās smalkie puķu ēdieni interesē vien dažus ēdējus. Daudzi neatšķir ēdamas puķes no neēdamām, tomēr ēdamība ir pirmais, par ko jāpārliecinās. Pat ēdienu rotāšanai jāizvēlas tikai ēdami ziedi vai to daļas, jo liela daļa cilvēku ir pārliecināti, ka visu, kas uz šķīvja, var ēst. Tā arī jābūt. Nedrīkst ēst puķu veikaliem un tirgum audzētas puķes, kas miglotas un laistītas ar ķimikālijām, lai skaistas vāzē, bet ne ēdienā. Puķu ēšana jāsāk ar dažiem ziediem nelielā daudzumā, lai pārliecinātos, ka nav alerģijas pret konkrēto puķi. Lielais noslēpums ir gatavot vienkāršu ēdienu, nepievienojot par daudz garšvielu, lai izceltu puķes maigo garšu un nereti arī smaržu. Ēdamas ir atraitnītes, dienlilijas, gladiolas, gurķu un ķirbju ziedi, gurķumētras, hibiski, jasmīni, kliņģerītes, kreses, krizantēmas, lavandas, melnā plūškoka ziedi, peonijas, pienenes, rozes, rudzupuķes, salvijas, samtenes, sarkanais āboliņš, saulespuķes, ēdamo zirņu un sarkanie pupu ziedi, vijolītes, visu sīpolu un ķiploku ziedi un vēl daudz kas.
Pieneņu vīnu un sīrupu gatavojis ne viens vien kārumnieks. Karstā laikā ir vērts ledus kubiņos iesaldēt vijolītes vai sīkrozītes ūdens vai kokteiļa glāzes vēsināšanai. Rožu vai hibisku ziedlapas var sablendēt ar cukuru smaržīgai un ledusaukstai saldai vai skābenai limonādei. Var gatavot sorbetu, saldējumu vai želeju no lavandas ziediņiem. Iecukurot vijolītes saldēdieniem. Sakārtot bumbieru, balto lauvmutīšu un jasmīnu sīrupa desertu. Gurķumētras ziedus pievienot punšam, limonādei, džinam ar toniku, aukstajām zupām un mērcammērcēm, sakapāt pie ceptas gaļas. Var noklāt sviestmaizes ar redīsu vai sīpolziediem. Bagātināt sviestu ar kliņģerītes pikantajām ziedlapām, pārbērt ar tām zupu, makaronu ēdienus, rīsus, salātus. Iemarinēt krešu pumpurus, lai mājās ir erzackaperi. Nošķīt cukini vai ķirbju vīrišķos ziedus un tos pēc itāļu receptēm piepildīt ar rīsu, vārītu kartupeļu un pupiņu vai svaigā siera pildījumu un pasautēt vai arī ar pildījumu vai bez tā iemērkt šķidrā mīklā un fritēt verdošā eļļā (to pašu var darīt ar dienliliju un gladiolu ziediem). Dienliliju un gladiolu ziedlapas likt salātos. Sacept ar dārzeņiem vai rīsiem saulespuķu vai krizantēmu ziedlapas. Saulpuķu pumpurus izsautēt kā artišokus. Ceptu lasi pasniegt ar krešu vinegreta mērci. Kad tad, ja ne ziedu laikā?