Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Uzmanības centrā attiecības ar Krieviju

Desmitajā ārpolitikas un drošības forumā Rīgas konference netieši pierādījās, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau otro gadu pēc kārtas žurnāla Forbes pasaules ietekmīgāko cilvēku topā ieņem pirmo vietu. Konferencē tika runāts par Eiropas Savienības (ES) ģeoekonomiku un NATO spējām pasargāt savas dalībvalstis un globālo mieru.

Tāpat programmā bija diskusijas par jaunās paaudzes kara izaicinājumiem, informācijas kara sekām Rietumu demokrātijai, kā arī Eiropas politiskās kārtības nākotni. Tomēr visas konferences laikā, šķiet, nebija neviena diskusiju paneļa, kurā netiktu apspriesta Krievijas ietekme Eiropā, Krievijas rīcība Sīrijā vai Krimas aneksija.

Atklājot konferenci, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra Rietumu vērtības - runas brīvības spēku un reizē vājumu, ko var izmantot pretinieki. Savukārt aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) teiktais, ka pēdējie notikumi pasaulē apliecina, ka rietumvalstis un NATO var pārsteigt nesagatavotus, iezīmēja nākamo divu dienu sarunu tematus, kur lielākā daļa ekspertu zīmēja drūmas ainas.

Ekonomika un aizsardzība

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) konferencē skaidroja, kā kaimiņvalstu problēmas arī kļūst par Eiropas problēmām, kā piemēru minot bēgļu krīzi, ko izraisījis karš Sīrijā. Sarunas ātri vien pievērsās Krievijai - Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks savā runā pievērsās tēzei, ka «V. Putins karo pret Eiropas labklājību», norādot, ka Krievijas prezidenta rīcība neglābjami iespaido arī ekonomiku.

Galvenā uzmanība piektdien un sestdien, kā jau minēts, tika veltīta NATO un tās aizsardzības spējām, kas, pēc ekspertu domām, nedemonstrē vēlmi aizsargāt Baltiju. «Manuprāt, ir liela plaisa starp retoriku un realitāti,» sacīja bijušais NATO spēku Eiropā augstākais komandieris ģenerālis Ričards Širefs un norādīja, ka viņš kā bijušais karavīrs vērstu uzmanību uz NATO spēju izvietot karavīrus Baltijā jeb nogādāt «zābakus uz zemes» (boots on the ground - angļu val.). «Karavīri, kuri izvietoti mācībās un rotācijā, ir viens, bet vajag arī karavīrus, kas šeit atrodas pastāvīgi,» uzsvēra bijušais NATO vadītājs un piebilda, ka Maskava vienkārši var sagaidīt brīdi, kad «ir sprauga rotācijā». Arizonas Universitātes pētnieks Kurts Volkers norādīja uz ilggadējo problēmu - NATO un rietumvalstis domāja, «kā strādāt ar Krieviju», bet tagad esot pienācis brīdis, kad «Krievijai ir jādomā, kā strādāt ar Rietumiem». Viens no sestdienas paneļdiskusiju vadītājiem precīzi apkopoja teikto - «secinājumi ir drūmi», NATO jābūt gatavai, bet tā nav gatava. Diplomātija esot izgāzusies. Kopumā konference tika izmantota kā iespēja ieskicēt problēmas, kuras būtu nepieciešams apspriest 2016. gada NATO samitā Varšavā.

Faktisks karastāvoklis

«Mēs ceram - ja mēs būsim jauki, tad viņi [Krievija - red.] pārstās darīt to, ko dara,» aicinot Rietumu pasauli reālistiski skatīties uz Krieviju, sestdien ironizēja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Diskusijā piedalījās arī ASV prezidenta īpašā padomniece Selesta Valandere, kura uzsvēra, ka jātiek galā ar Krieviju «tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu mēs to gribam redzēt».

Ja modernie kari tiek izcīnīti ar ekonomiku, spiegošanu un politiku, tad Rietumi jau ir karā ar Krieviju, uzskata Ņujorkas Universitātes pētnieks profesors Marks Geliati. Līdzīgi, runājot par moderno karu un hibrīdkaru, norādīja arī nīderlandiešu profesors Džulians Lindlejs-Frenčs. Viņaprāt, diskusijas par kara veidiem un tehniku ir veids, kā NATO un Rietumi cenšas mīkstināt realitāti. Profesors kā analoģiju izmantoja animācijas filmu Toms un Džerijs, kur kaķim Tomam tika pielīdzināta Krievija, pelei Džerijam - Latvija un sunim, kas mēdz aizsargāt peli, NATO. Viņaprāt, pelei ir spēcīga aizmugure, kas ir lēna, miegaina, veca un nav pietiekami pārliecināta, ka ir gatava aizsargāt. Eksperti bija vienisprātis, ka līdzšinējā sadarbība ar Krieviju nav izdevusies, tomēr nākotni neviens nespēja precīzi prognozēt un, ja neskaita ierastos apgalvojumus, ka V. Putina ēra drīz beigsies, tālākās iespējamās šīs valsts darbības neminēja.

Konferencē piedalījās arī Austrumu partnerības valstis. Slēgtajā daļā, kurā neielaida žurnālistus, Moldovai, Gruzijai, Ukrainai un Baltkrievijai bija veltītas atsevišķas paneļdiskusijas. Kā Dienai pastāstīja to apmeklētāji, uzmanība bija pievērsta šo valstu attiecībām ar Eiropas Savienību un Krievijas centieniem ietekmēt tās. Moldovas un Gruzijas pārstāvji apliecināja vēlmi veidot ciešākās attiecības ar ES, lūdzot Eiropas pārstāvjus nestāties ceļā šai vēlmei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?