Gada pirmajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,5%, bet otrajā ceturksnī analītiķi to prognozēja 1,5% apmērā. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Vācija piedzīvoja lielāko pēckara lejupslīdi. «Mēs piedzīvojam XL izmēra izaugsmi, kas ir lielākā kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā,» priecīgs ir ekonomikas ministrs Rainers Brēderle.
Eksperti uzskata, ka Vācijas veiksmes pamatā ir aktīvas celtniecības atsākšanās, pasaulē augušais pieprasījums pēc Vācijas ražojumiem un eiro zemais kurss. Vācijas statistikas dienests Destatis piebilst, ka valsts ienākumu pieaugumu veicinājuši arī mājsaimniecību un valdības tēriņi. Tomēr ekonomisti neprognozē, ka arī turpmāk Eiropas lielākā ekonomika attīstīsies tikpat strauji.
Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat piektdien publicētie dati liecina, ka gada otrajā ceturksnī par vienu procentu augusi eirozonas ekonomika. Lielbritānija piedzīvojusi 1,1%, Francija - 0,6% pieaugumu. Arī Spānijā fiksēts 0,2% pieaugums, savukārt Grieķijā turpinās lejupslīde. No aprīļa līdz jūnijam tās ekonomika samazinājusies par 1,5%.