Vai kinofilmu skatīšanās 3D formātā ir kaitīga acu un vispārējai veselībai - jautājām ekspertiem.
Kas ir 3D kino
«Lai izvērtētu, vai kinofilmu skatīšanās 3D tehnoloģiju formātā ir kaitīga veselībai, svarīgi saprast, kā veidojas trīsdimensiju uztvere jeb stereoredze,» atbild Gunta Krūmiņa, LU docente, optometriste. Viņa skaidro: ja cilvēkam nav traucēta binokulārā redze (spēja uztvert uz tīklenes izveidojušos objekta attēlus ar abām acīm vienlaikus un saplūdināt tos smadzenēs, tādējādi redzes uztverei piešķirot telpisku raksturu), tad, skatoties trīsdimensiju kino, skatītājs ir spējīgs uztvert šo mākslīgi radīto ilūziju, ko sniedz 3D tehnoloģijas. 3D kino ir ilūzijas radīšana, izmantojot to, ka, uzliekot īpašas brilles, katrai acij tiek rādīta dažāda informācija, piemetina profesors Ivars Lācis. Tādējādi rodas telpiska sajūta - gribas kaut ko pataustīt vai šķiet, ka no ekrāna kaut kas veļas virsū. Savukārt, ja cilvēkam ir binokulārās redzes traucējumi, viņš var likt vai nelikt 3D brilles, bet, caur tām skatoties, viss rādīsies plakans - tāpat kā vērojot parastu filmu. Tomēr ir cilvēki, kuri nesadzīvo ar šādu mākslīgi radītu ilūziju. Taču eksperti ir vienisprātis: nevar apgalvot, ka skatīties filmas 3D tehnoloģijā ir kaitīgi acīm. Mākslīgi radīta trīsdimensiju telpa ir pārbaudījums smadzenēm, bet ne redzei. Smadzeņu uzdevums ir saplūdināt šos mazliet atšķirīgos attēlus, kas pienāk no abām acīm, lai rastos telpiska ilūzija.
Dažiem problēmas
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, 3D brilles un to tehnoloģija piedzīvo arvien jaunus un jaunus uzlabojumus. Agrāk, skatoties filmas 3D formātā, sūdzību par veselību nebija, toties tagad, piemēram, skatoties Avataru, tiek lietota tehnoloģija, kurā tiek veikta acij priekšā pielikto filtru raustīšana. Proti, vienā brīdī skatās filmu tikai labā acs, nākamā brīdī - tikai kreisā acs. Šo abu acu nesinhronās skatīšanās dēļ var rasties ar vārdiem grūti aprakstāmas nepatīkamas sajūtas, stāsta G. Krūmiņa. Ir cilvēki, kuri ar savu jutīgumu šo atšķirību spēj sajust, līdz ar to pasliktinās viņu pašsajūta. Ja cilvēks 3D filmas vērošanas laikā jūt, ka skatīšanās nav patīkama, brilles ieteicams noņemt un skatīties ekrāna darbu kā parastu filmu - lai acis atpūšas. Jāatceras arī, ka smadzenēm ir nepieciešama adaptācija, lai pierastu pie mākslīgi radīta trīsdimensiju attēla. Uzliekot brilles īslaicīgi, var šķist, ka cilvēks 3D tehnoloģijā redz slikti, bet pēc laika smadzenes pieradīs pie šā acu apmāna un redze stabilizēsies, stāsta G. Krūmiņa.
Ejot uz 3D kino seansu, jāpārliecinās arī, ka cilvēkam nav vestibulārās sistēmas traucējumu, piemetina I. Lācis. Vestibulārā sistēma atbild par līdzsvaru - piekārto redzi - bildi, kas strauji mainās, kad lecam, grozāmies, mainām pozīciju sēdus - stāvus, ātri pārvietojamies. Par vestibulārās sistēmas traucējumiem liecina, piemēram, slikta dūša.
Piespiež vērot
G. Krūmiņa zina teikt, ka raustīšanās efektam var būt arī pozitīva iezīme. Savā doktora darbā par stereoredzes kvalitāti viņa pierāda, ka raustīšanās efekts uz redzi iedarbojas dziedinoši cilvēkiem ar vāji izteiktu binokularitāti, slinkajai acij dodot impulsu smadzenēm piepūlēties un piespiežot vērot un skatīties telpisku attēlu. Tomēr cilvēkam ar redzes traucējumiem filmas 3D tehnoloģijā nevajadzētu skatīties ilgi bez pārtaukumiem.
Kāpēc rodas acu apsārtums? Filmu skatīšanos var salīdzināt ar koncentrētu skatīšanos datorā bez pārtraukuma. Acis tiek piepūlētas un var rasties acu apsārtums, bet ar šādu simptomu pēc filmas noskatīšanās neviens nav Latvijā griezies pie redzes speciālistiem, atbild G. Krūmiņa. Acu apsārtumu var veicināt arī redzes defekti un īpaši arī filmas skatīšanās tumsas apstākļos. Ja, skatoties 3D tehnoloģiju formātā, skatītājs konstatē acu veselības traucējumus, būtu jāgriežas pie redzes speciālista, aicina eksperti.