Eksperta jēga ir praktiska, kaut ļoti bieži zinīgie secinājumi nav komplimentāri, un Latvijā pamatīgi ir iesakņojusies tieksme tos atstāt teorijas līmenī. Tāpēc, pirmkārt, jo vērtīgāki ir Rīgas Konferences rīkotāju centieni ieaicināto ekspertu secinājumus savietot telpā un laikā ar augstākā līmeņa pašmāju un starptautiskajiem politiskajiem lēmējiem un darītājiem. Otrkārt, Latvijai ir pienācis laiks iemācīties no tā visa gūt ne tikai apgrozījumu viesnīcās un pasākumu vietās, bet pat vēl praktiskākus labumus, ko varētu raksturot kā tapšanu no spriedelētājiem par spriedējiem, par praktisku secinājumu izdarītājiem. Būtu nožēlojami, ja, arī ar šo konferenci īstenojot dažnedažādi piesaukto un locīto principu par Latviju kā tiltu starp šo un to, beigās tas tiešām izrādītos tikai tilts - tukša, neapdzīvojama vieta, kur vējš trenkā nule pagājušā pasākuma nu jau neaktuālās darba kārtības lapiņas.
Viena no ekspertu norādēm - nenoliedzot «Latvijas grūti panākotos sasniegumus krīzes seku pārvarēšanā» un tā tālāk, kas ir tipisks pēdējā laika citāts gandrīz no jebkuras Latvijai veltītas runas, - ir par mūsu acīmredzami nepietiekami efektīvo valsts pārvaldi. Daudz kas darbojas samērā labi (atkarībā no tā, ar ko samērojas), un vismaz vārdos iezīmētais virziens dažādās jomās arī nav kliedzoši aplams. Tāpēc runa nav par revolucionārām pārmaiņām, kur kreisajiem (kaut klasiskā izpratnē kreisa politika Latvijā ir deficīta) jāatņem vara labējiem (kuru esamība arī ir apšaubāma), bet par esošās sistēmas sakratīšanu, atžilbināšanu un normalizēšanu, liekot tai vienreiz darboties, kā paredzēts. Tas nozīmē darboties racionāli, efektīvi un ilgtspējīgi, nevis impulsīvi.