Runa ir par ieceri ieviest minimālo akcīzes nodokļa likmi tabakai, tādā veidā cerot budžetā iegūt papildu 3,9 miljonus latu. Vienkārši sakot, šāda lēmuma rezultātā par dažiem santīmiem pieaugs tieši «lētā gala» cigarešu cenas.
Veselīgi domājošam cilvēkam doma šajā sakarā varētu būt visai vienkārša - lai taču ceļ tabakai to akcīzi, cik vien grib, bet tie, kas nekādi nevar iztikt bez ikdienas smēķa, lai tad arī maksā. Katrā ziņā tas būtu ievērojami nesāpīgāk, nekā likt pilnīgi visiem iedzīvotājiem maksāt mājokļa nodokli, samazināt neapliekamo minimumu, algas skolotājiem utt. Redz, loģika te ir vienkārša - bez smēķēšanas cilvēks tīri labi var iztikt, un vispār jau tas pat būtu veselīgāk gan pašam, gan apkārtējiem. Turklāt, ja reiz mums tik ļoti patīk sevi salīdzināt ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad jāteic, ka, piemēram, Lielbritānijā cigarešu paciņa maksā ap pieciem latiem. Tātad - mums vēl ir nopietna rezerve, uz kā rēķina gan vairot budžeta ieņēmumus, gan arī mēģināt samazināt smēķēšanas kāri valstī.
Diemžēl tā vietā, lai paustu sajūsmu par šādu teju vai ilgtermiņa iespēju, publiskajā telpā arvien biežāk izskan, jāatzīst, pamatotas bažas par to, ka, mainot šo nodokli, valsts budžets ne tikai neiegūs papildu naudu, bet gluži pretēji - ienākumi šādā veidā sarukšot par 14 miljoniem latu. Vismaz tā ir aprēķinājusi Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija, papildus vēl norādot - katra otrā cigarete nākamgad tiks pirkta nelegāli. Protams, var apelēt pie tā, ka minētā organizācija ir ieinteresēta, lai tās produkciju neskar papildu nodokļu slogs, tomēr jāpiekrīt, ka pelēkās ekonomikas īpatsvars līdz ar krīzes saasināšanos ir pieaudzis. Jaunākie dati ir uztraucoši, jo pagājušajā mēnesī Latgalē sasniegts savdabīgs rekords, kur jau teju 70% gadījumu iegādājams nelegāls smēķis.
Pārāk lielās ēnu ekonomikas dēļ valsts budžets nav saņēmis līdz pat diviem miljardiem latu, šādus skaitļus jau lēš ekonomisti. Te vietā atgādināt, ka nākamgad valsts budžetu ir plānots samazināt par 500 miljoniem latu, bet 2011.gadā - vēl par pusmiljardu. Sanāk, ka, efektīvi metoties cīņā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, budžetā naudas pietiktu ilgākam laikam (tiesa, ja vienlaikus notiek valsts aparāta «apetītes» ierobežošana).
Protams, valdība var iet vienkāršāko ceļu, nepārtraukti griežot izdevumus un tādā veidā balansējot nodokļus. Bet var sanākt tāds apburtais loks. Lielāks efekts būtu, ja uzmanība tiktu veltīta tam, kā tiek veikta nodokļu iekasēšana un ko šajā jomā vēl varētu uzlabot. Pirmkārt, šāda politika ļautu necelt nodokļus, otrkārt, iespējams, laiku pa laikam nebūtu jārunā par izdevumu «griešanu» sociāli jutīgajās sfērās.
Piemēram, būtu vērts izrēķināt, vai tiešām valstij izdevīgāk nesanāk investēt papildu naudu (vai vismaz to neatņemt) muitas un robežsardzes darba uzlabošanai nekā pieļaut situāciju, kad plaukst un zeļ nelikumīgs rūpals? Un arī par nodokļu administrēšanu atbildīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan arī to pārraugošās Finanšu ministrijas savstarpējie cīniņi nekādi neveicina minētās problēmas risināšanu. Ne tā ieceltas amatpersonas, nepareizās krāsas aizmugures, atšķirīga izpratne par to, kas ir, bet kas nav likumīga rīcība. Viens uz otru ne tā paskatījies un ne tā kaut ko pateicis. Par to abas puses ir satraukušās jau vairāk nekā nedēļu. Gan godīgi strādājošam biznesam, gan visai sabiedrībai kopumā ievērojami izdevīgāk būtu, ja šīs abas institūcijas domātu, kā efektīvāk strādāt, nekā nepārtraukti mēģinātu pierādīt, kuram lielāka taisnība.