Esmu projām no politikas. Tomēr kā Latvijas pilsonis, kurš dzīvo Latvijā, aktīvi vēroju, kas notiek politikā, jo tur notiekošais ietekmē tautsaimniecību. Ja ievērojami Vienotības biedri - turklāt ne tikai biedri, bet politiskā spēka kādreizējais dibinātājs Einars Repše kopā ar domubiedriem Danu Titavu, Edgaru Jaunupu un citiem uzņēmējiem - paziņo par sabiedriskas organizācijas izveidi, kura varētu pat pārtapt partijā, tad, protams, šī tēma tiek apspriesta. Esošās valdības stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no Vienotības. Ja Vienotības iekšienē ir cilvēki, kas nav apmierināti ar esošo politiku, tad daudziem rodas jautājums - vai tās ir tikai īstermiņa diskusijas, vai tomēr tām būs kāda nopietna konsekvence? Ja Repše ir pateicis, ka ir nolēmis atgriezties politikā, tad viennozīmīgi, ka viņš tur neatgriezīsies kā pēdējais cilvēks. Viņš ir izteicis savas pretenzijas uz premjera amatu.
Kā jūs vērtējat biedrības Latvijas attīstībai nodibināšanu, kura pasludināja, ka Latvijas uzņēmējdarbības intereses valdībā netiek pārstāvētas?
Diemžēl šajā apgalvojumā ir ļoti liela daļa patiesības. Referendums parādīja, ka valdības partija Vienotība ir nolēmusi principā pārņemt iniciatīvu nacionālajos jautājumos no apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK. Šodien šī sacensība vienai vai otrai partijai ir pārāk izdevīga, tāpēc šie jautājumi gūst virsroku. Arī Einars Repše pateica, ka Vienotība pārāk aizraujas ar to un aizmirst ekonomisko izaugsmi. Valdis Dombrovskis bija izcils vadītājs, kad bija jāpilda Godmaņa laikā noslēgtā stabilitātes programma. Viņš ļoti precīzi pildīja visus starptautisko aizdevēju norādījumus. Tagad uzņēmēji gaida, kāda būs ekonomiskās attīstības politika. Ļoti būtisks jautājums ir privātā un publiskā sektora partnerība, kura aizdevuma programmas laikā bija apstādināta, kad Latvijai bija aizliegts šāda veida projektus realizēt. Vai šī partnerība tagad atdzims?
Ja jūs būtu premjers, ko jūs tagad steidzīgi darītu?
Ko mēs redzam? Lietuva ļoti agresīvi aizstāv savas nacionālās intereses. Ņemsim Visaginas AES projektu. Sākumā nolēma, ka visas trīs Baltijas valstis realizēs to kopā. Pēc tam lietuvieši vienpersonīgi, nospļaujoties uz Latvijas un Igaunijas interesēm, vienojās ar poļiem. Kad radās domstarpības ar poļiem, nu atkal grib būt ar mums. Bet mēs tik parakstām visu, ko mums noliek priekšā. Kādēļ sašķidrinātās gāzes terminālis nevar būt Latvijā, ja lietuviešiem ir atomelektrostacija? Bet nē, lietuvieši to arī grib būvēt pie sevis! Lietuvieši investīcijas velk tikai pie sevis. Kas tāpēc būtu jāizdara. Domāju, ka Dombrovskim būtu jānāk pie parlamenta ar iniciatīvu, lai premjers un ministri būtu ar lielākām pilnvarām, runājot par starptautisko investīciju piesaisti. Ārvalstu braucienos premjers it kā dodas piesaistīt investīcijas, bet reāli viņam nav tādu tiesību. Var tikai runāt, ka Latvija ir jauka valsts.
Bet kas traucē premjeram piesaistīt investorus?
Likums! Premjers var reklamēt valsti - būt kā staigājošā reklāma, bet viņš nedrīkst neko konkrētu piedāvāt. KNAB šodien ir tiesības tūlīt ņemt viņu pie dziesmas, ja Dombrovskis kādam solīs piešķirt zemi rūpnīcas būvei vai nodrošināt infrastruktūru. Toties viņš var teikt - brauciet uz Latviju, mums ir krīze, bet jums ir iespējas piedalīties konkursā! Uzņēmējs, kurš vēlas ieguldīt, teiksim, 300 miljonus rūpnīcas būvē, būs neizpratnē. Kādā konkursā? Daudzas valstis cīnās par to, lai uzbūvētu rūpnīcu tieši pie viņiem, bet te viņam saka tā - zemi piedāvāt nevaram, to varat iegādāties uz tirgus nosacījumiem - un vēl ņemiet vērā, ka IUB jūs pārbaudīs, un, ja vēl kādam būs pretenzijas, tad projekts var ievilkties uz vairākiem gadiem. Nesen notika šis Dombrovska brauciens uz Arābu Emirātiem, kur gribēja tirgot airBaltic. Bet ko gan tur var pārdot, ja ir sākusies tiesvedība? Kāda jēga investoriem piedāvāt to, ko tu nemaz neesi spējīgs pārdot?
Vai varat atgriezties politikā kā atbalstītājs kādam politiskajam spēkam, teiksim, topošajai Repšes partijai, kura tagad pārņem PLL stafeti?
Runāsim atklāti - pagaidām viņš neko nepārņem, notiek tikai pļāpāšana. Ja Repše spēs pārliecināt vairāk nekā tos piecus cilvēkus, tad viņam ir potenciāls. Patīk viņš vai nepatīk, bet Repše ir harismatisks līderis. Protams, tas ir tā dīvaini, ja kāds pasaka - man nav veicies uzņēmējdarbībā, bet esmu gatavs vadīt valsti. Nevaru vēl pateikt, vai esmu gatavs atbalstīt, bet esmu ieinteresēts līdzsvarotā un prognozējamā valdības politikā, lai nav tikai runas par nacionālajiem jautājumiem un pensijām.