«Iespējami ir abi varianti,» Dienai sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaids Bērziņš (NA), atbildot, vai Krimināllikuma grozījumus varētu pieņemt kā steidzamus, vai steidzamību atcels. Tieši šī steiga izraisīja rezonansi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kurš arī iesniedzis vairākus priekšlikumus, pirmdien pēc koalīcijas sēdes uzsvēris, ka ar likuma pieņemšanu tomēr nevajadzētu vilcināties, ziņo LETA. Juridiskā komisija uz otro lasījumu sagatavotos priekšlikumus kopā ar ekspertiem no drošības iestādēm paredzējusi skatīt 29. martā, bet jau šonedēļ, 23. martā, tos izvērtēs Tieslietu ministrijas darba grupa. Šīs diskusijas parādīs, vai ir iespējams likuma izmaiņas sagatavot un pieņemt divos lasījumos, sacīja G. Bērziņš.
Krimināllikuma grozījumus Saeima konceptuāli atbalstīja 3. martā, likuma izmaiņām piešķirot arī steidzamību, un par tiem nobalsoja vairāk nekā divas trešdaļas deputātu. Tādos gadījumos Valsts prezidentam nav iespēja likumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Jau Saeimas sēdē Saskaņas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka nacionālās drošības interešu aizstāvībai nozīmīgie grozījumi satur arī pārāk plaši interpretējamas normas, «kas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām».
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) tajā sēdē atgādināja, ka Krimināllikuma normas par noziegumu pret valsti ir pieņemtas 1999. gadā, kad nevarēja ienākt prātā tās hibrīdkara metodes, ar kādām jāsaskaras tagad. Tāpēc nepieciešams jauns regulējums, kura sagatavošanā piedalījies Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Likumprojekts paredz kriminālatbildību par jebkuru darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku un rada draudus valstij. Atbildību paredzēts piemērot arī par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas suverenitāti, palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Izmaiņas pantā par spiegošanu paredz aizsardzību arī valsts noslēpumam, nosakot atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, par ko arī varētu sodīt ar brīvības atņemšanu.
Tieši šī norma tika uztverta kā apdraudējums žurnālistiem. Uz to pagājušajā nedēļā norādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vēstulē Saeimai uzsverot: «Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas.» Valsts prezidents uzsver, ka ir vairākas normas, kur nepieciešama skaidrāka un precīzāka redakcija, lai likums nenonāktu pretrunā ar Satversmi un starptautiskajām saistībām. R. Vējonis aicinājis izstrādāt nepārprotamu regulējumu, kas nepieļautu cilvēka pamattiesību aizskārumu. G. Bērziņš solīja, ka Juridiskā komisija ņems vērā prezidenta ieteikumus.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (ZZS) arī rosina precizēt normu par valsts noslēpumu, nosakot, ka runa ir par apzinātu nelikumīgu tā iegūšanu, jo var būt gadījumi, «kad žurnālistam kāds iesmērē šādu informāciju, bet viņš nezina, ka tas ir valsts noslēpums». Deputāts piekrīt, ka par valsts noslēpumu saturošas informācijas izmantošanu ir jānosaka atbildība, ja kāda persona to nodod citai valstij. «Valsts noslēpumi uz ielas nemētājas,» piebilda K. Seržants, norādot uz varbūtējo interesi tos izplatīt ar konkrētu mērķi.