Kā ik gadu ap valsts budžeta izstrādes laiku daudzi ar hroniskām slimībām sirgstošie Latvijas iedzīvotāji bažīgi jautā, kādus «pārsteigumus» nākamais gads nesīs. Vai par ārsta vizīti būs jāmaksā vairāk, vai tiešām tiks celts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm un tās kļūs dārgākas, vai visiem būs pieejama ātrā palīdzība, vai tiesa, ka atkal tiks samazināts finansējums kompensējamiem medikamentiem?
Pirms vēlēšanām veselības jomai solīja dāsni - finansējumu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IK), veselu sabiedrību, pieejamu veselības aprūpi, veselības jomu kā prioritāti u. c.
Daudzi no šiem solījumiem paliks tikai uz papīra. Tomēr zinot, cik slima ir mūsu sabiedrība, nākamā gada budžeta tapšanas gaitā aicinu jaunievēlētos tautas kalpus nespēlēties ar mūsu galēji novājināto veselības aprūpes jomu un visus ar to saistītos lēmumus pieņemt ļoti pārdomāti.
Vēlos atgādināt, ka diemžēl patlaban Latvijā veselības aprūpes kopējais finansējums ir katastrofāli zems - vidēji divas reizes mazāks nekā Eiropā.
30% Latvijas iedzīvotāju jau šodien nevar atļauties apmeklēt ārstu, bet 60% no izdevumiem veselības aprūpei veido maksa par medikamentiem.
Sustento uzskata, ka finansējums veselības aprūpei vismaz līdz 5% no IK ir jāparedz nekavējoties - jau 2011. gada budžetā. Jāatgādina, ka arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), plānojot 2011. gada valsts budžetu, ieteikusi Latvijai veselības nozari aizsargāt no papildu samazinājuma.
PVO eksperti atzinīgi ir novērtējuši Latvijas veikumu ambulatorajā jomā, proti, efektīvs ģimenes ārstu darbs apvienojumā ar valsts kompensējamiem medikamentiem ir primārās aprūpes stūrakmens. Ja ir pieejami ģimenes ārsti, ja ir zāles, pacients var ārstēties arī mājās ģimenes ārsta uzraudzībā un tas valstij izmaksā ievērojami lētāk nekā cilvēka ievietošana slimnīcā jau ar ielaistu slimību. Vēl gan daudz Latvijā jādara, lai ģimenes ārsts patiesi būtu pieejams - arī vakaros un brīvdienās.
Veselības ministrija neskaitāmos veselības aprūpes politikas dokumentos ir atbalstījusi šo principu. Taču, ja veselības aprūpes budžets jau nākamgad netiks palielināts vismaz līdz 5% no IK, ir absolūti skaidrs, ka minētā vīzija vismaz tuvākā nākotnē sasniegta netiks.
Tas nozīmē, ka pacienti mazāk apmeklēs ārstu, nelietos zāles, sabiedrība turpinās kļūt slimāka.
To apliecina arī Veselības ekonomikas centra (VEC) dati. Proti, kopš valsts ir samazinājusi zāļu kompensācijas apmēru, unikālo pacientu skaits ir samazinājies, piemēram, elpošanas un gremošanas sistēmas slimību, osteoporozes, sirds išēmisko slimību diagnožu grupās. Tas varētu liecināt, ka šiem pacientiem ir grūti nosegt savu līdzmaksājuma daļu. Vienlaikus audzis unikālo pacientu skaits diagnožu grupās, kurās netika samazināts kompensācijas apmērs, saglabājot to 100% apmērā.
Uz šo datu fona liekas absurds ieteikums samazināt kompensējamo zāļu budžetu par 7,4 miljoniem latu. Latvijā valsts piešķirtais finansējums kompensējamajiem medikamentiem jau pašlaik ir ievērojami mazāks par nepieciešamo. Vienam iedzīvotājam piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai Lietuvā ir par 30%, Igaunijā par 44% un Eiropas Savienībā vidēji par 600% lielāks nekā Latvijā, liecina VEC dati.
*Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes locekle