Viņi pieļāvuši iespēju arī turpmāk atbalstīt Dombrovska valdību, un atsevišķos gadījumos šis atbalsts varētu izrādīties visnotaļ nepieciešams.
Proti, lai arī patlaban jaunās valdības veidotāji pauž apņēmību kopā nostrādāt turpmākos četrus gadus, tas nebūt nebūs viegli. Pagaidām vēl nevienai valdībai nav izdevies nostrādāt visu Saeimas pilnvaru termiņa laiku - četrus gadus.
Jau valdības veidošanas procesā iezīmējās gan personisku ambīciju izraisītas domstarpības Vienotības politiķu starpā, gan «apetītes pieaugums» no ZZS puses. Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālā ZZS nav tikusi pie kārotā tieslietu ministra portfeļa. Zaudējuma rūgtumu, domājams, mazinās iespēja saimniekot iekārojamajā Satiksmes ministrijā, taču tas nenozīmē, ka ZZS nav uzmetusi lūpu par to, ka tai tikusi tikai viena no tā dēvētajām spēka ministrijām. Zemkopības, Veselības, Izglītības un Labklājības ministriju budžeti gan nav no mazākajiem, tomēr gūt «bonusus», strādājot šajās ministrijās, ZZS politiķiem nāksies grūti. Budžeta izdevumu mazināšanas kontekstā uzmanības centrā nokļūs jautājums par reformu nepieciešamību šajās sabiedrībai tik jūtīgajās nozarēs, tostarp par pensionēšanās vecuma celšanu, atsevišķu sociālo pabalstu samazināšanu, gultas vietu skaita samazināšanu slimnīcās... Pārliecināt sabiedrību par nepopulāro lēmumu nepieciešamību nāksies ZZS labklājības ministrei Ilonai Jurševskai, veselības ministram Jurim Bārzdiņam un izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam.
Zīmīgi šķiet, ka apjomīgajā valdības deklarācijā neparādās iepriekš koalīcijas partneriem piedāvātajos nosacījumos iekļautais punkts ar apņemšanos vienu trešdaļu no 2011. gada budžeta konsolidācijas apjoma nodrošināt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, divas trešdaļas - uz izdevumu samazināšanas rēķina. Dombrovskis teic, ka šis nosacījums vēl arvien ir spēkā. Tomēr tā neiekļaušana valdības deklarācijā vedina domāt par zināmu laipošanu un piekāpšanos. Iespējams, tas dos ZZS pamatu paģērēt nākamo piekāpšanos - attiecībā uz izdevumu samazināšanu un tās pārziņā esošo nozaru reformēšanu.
Dombrovska valdības pārsvars parlamentā ir pietiekams, lai varētu apgalvot, ka šo valdību var nogāzt tikai no «iekšpuses». Tāpēc dažubrīd pārbaudījumus premjeram Dombrovskim sagādās ne tikai sarežģīti lēmumi saistībā ar budžeta konsolidāciju, labas pārvaldības iedibināšanu un tiesiskuma stiprināšanu, bet arī Saeimas vairākuma atbalsta nodrošināšana šiem lēmumiem.