Vienojas par minimumu

SC līderis un Rīgas mērs N. Ušakovs abu nerakstīto vienošanos skaidroja ar to, ka «ikviens no mums ir ieinteresēts, lai sabiedrībā mazinās konfrontācija». N. Ušakovs esot daudz runājis ar R. Dzintaru par Latvijas vēsturi, kas ir traģiska, un katram par to ir savs novērtējums, bet «tas nav iemesls, lai tracinātu sabiedrību». R. Dzintars iepriekš sacīja, ka sarunās ar Saskaņas centra līderi N. Ušakovu ir runājuši par iespējamo minimumu jeb nerakstītu vienošanos, ka SC varētu neiebilst, ja cilvēki noliek ziedus 16. martā, bet Nacionālā apvienība līdzīgi ar izpratni izturēties pret vēlmi nolikt ziedus 9. maijā, kamēr tā ir kritušo pieminēšana, nevis totalitāro režīmu slavināšana. SC otram līderim Jānim Urbanovičam nebija zināms, par ko ir vienojies N. Ušakovs ar R. Dzintaru. Viņš reaģēja ar pretjautājumu, vai kādreiz Saskaņas centrs būtu rīkojies citādi, norādot, ka SC saglabājot neitralitāti attiecībā uz šo jūtīgo datumu. J. Urbanovičs uzskata, ka etniskās pretrunas stimulē cilvēki valdībā vai tuvu tai stāvoši, lai novērstu uzmanību no sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Jāatgādina, ka N. Ušakova vadītā Rīgas dome gan aizliedza Daugavas vanagu pieteikto gājienu, ko tiesa pēc tam atļāva, taču mērs un arī domes izpilddirektors Juris Radzēvičs šajā laikā nebija valstī. Viens no skaidrojumiem, kāpēc dome tā rīkojusies, ir tas, ka Drošības policija bija norādījusi uz riskiem, kuru pirms gada pat bija mazāk, kad arī domes lēmums bija tāds pats. Visticamāk, zinot pērnā gada pieredzi, arī šoreiz varēja prognozēt tiesas lēmumu.