Jāpiebilst, ka indekss, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju zvanu daudzumu un datu patēriņu citās Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo ceturksni nozīmīgi pieaudzis, kas liecina, ka iedzīvotāji ārvalstīs daudz vairāk lieto gan tālruni, gan internetu.
Pazeminās cenu
Viena no šā brīža galvenajām problēmām, par kurām runā viesabonēšanas tarifu atcelšanas kontekstā, saistīta ar to, ka daudzās valstīs, to vidū arī Latvijā, tā dēvētais mājas tarifs ir daudzkārt zemāks nekā vairumtirdzniecības tarifs jeb maksa, kuru Latvijas operatori maksā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu operatoriem par savu klientu zvaniem, klientiem atrodoties ārzemēs. Nepastāvot viesabonēšanai, Latvijas un arī vairāku citu valstu operatoriem zaudējumus varētu radīt starpība starp mājas tarifu un norēķinu cenu ar citiem operatoriem. Lai no šādas situācijas izvairītos, Eiropas Komisijai līdz 2016. gada 15. jūnijam jānāk klajā ar tiesību aktu par vairumtirdzniecības tarifu limitu pārskatīšanu, un šo tiesību aktu plānots pieņemt līdz 2017. gada 15. jūnijam.
«Lai veiksmīgi īstenotu viesabonēšanas tarifu atcelšanu un tajā pašā laikā netiktu pieļauta mājas tarifu paaugstināšana, ir jāievieš vairumtirdzniecības tarifu griesti. Tas nodrošinās, ka telekomunikācijas infrastruktūras turētāji, kas ir Eiropas Savienības lielo valstu telekomunikāciju uzņēmumi, nepārnesīs viesabonēšanas cenu uz mazajām kompānijām. Vairumtirdzniecības tarifu griestu noteikšana arī veicinās konkurenci tieši ar pakalpojumu kvalitāti,» Dienai uzsver EP deputāts no Dānijas Jens Rode (Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupa).
J. Rode arī atklāj, ka sākotnēji sarunās par viesabonēšanas tarifu atcelšanu telekomunikācijas infrastruktūras turētāji - piecas lielākās kompānijas - bija absolūti pret to, savukārt mazās kompānijas pauda viedokli - «ja ir vairumtirdzniecības griesti, tad mēs esam par».
Taujāts, vai viesabonēšanas tarifu atcelšana nenozīmēs investīciju samazinājumu nozarē (šādu pieļāvumu izteikuši daži mobilo telekomunikāciju operatori), J. Rode teic: «Ir dīvaini apgalvot, ka trūks naudas investīcijām, ja vairs nevarēs uzlikt apmēram 600% uzcenojumu par pieeju internetam. Tas tikai norāda uz konkurences trūkumu nozarē. Viesabonēšanas tarifu atcelšana nevar būt šķērslis investīcijām, jo internets jau nebūs par velti, kā to vēlējās daži galēji kreisi noskaņoti deputāti. Ja internets būtu par velti, tad patiešām neviens operators nevēlētos investēt infrastruktūrā, taču šādu lēmumu mēs nepieņēmām.»
Būs arī izņēmumi
Eiroparlamenta deputāte no Spānijas Pilara del Kastijo Vera (Eiropas Tautas partija) gan atzīst, ka tomēr varētu būt gadījumi, kad atsevišķās valstīs tiktu noteikts minimāls viesabonēšanas tarifs. «Tas tiks piemērots tajās valstīs, kurās arī pēc vairumtirdzniecības tarifu pazemināšanas tie būs dārgāki nekā mājas tarifs. Tas iespējams tajās valstīs, kurās ir ļoti zemi mājas tarifi un ir nesabalansēta cilvēku plūsma - izejošais tūrisms pārsniedz ienākošo.»
Jāuzsver, ka šādos gadījumos lēmumu par minimāla viesabonēšanas tarifa piemērošanu pieņems nevis mobilo sakaru operators, bet gan nacionālais regulators. Latvijas gadījumā atbilstošā lēmuma pieņemšana būtu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ziņā. Turklāt šī viesabonēšanas maksa nedrīkstēs pārsniegt starpību starp mājas tarifu un vairumtirdzniecības cenu. Attiecībā uz Latviju pagaidām neviens neņemas prognozēt, vai tiks piemērota minētā minimālā viesabonēšanas maksa, jo tas pilnībā būs atkarīgs no tā, par cik pazeminās vairumtirdzniecības cenas. Pašlaik tās ir augstākas nekā Latvijas vietējie tarifi.
Godīga lietošana
Līdz ar viesabonēšanas tarifu atcelšanu aktuāls kļuvis termins «godīga lietošana». Tas nozīmē, ka par mājas tarifu lietot tālruni un internetu, atrodoties ārzemēs, varēs vienīgi tad, ja uzturēšanās citā valstī ir īslaicīga, nevis pastāvīga. Respektīvi, nebūs iespējama tā sauktā pastāvīgā viesabonēšana. Proti, Latvijas iedzīvotājs nevarēs pārcelties uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, Lielbritānijā un tur pastāvīgi lietot mobilā tālruņa Latvijas pieslēgumu. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka vietējie tarifi dažādās ES valstīs var atšķirties līdz pat 14 reizēm. Savukārt atrodoties īslaicīgā viesabonēšanā, kā norāda Pilara del Kastijo Vera, patērētājs par tālruņa un interneta lietošanu maksās saskaņā ar savu mājas tarifu. «Īpaši vēlos uzsvērt - ja mobilo sakaru lietotājam no Latvijas ir, piemēram, neierobežots datu apjoms par fiksētu cenu mēnesī, tad arī, atrodoties ceļojumā ārzemēs, viņš varēs lietot neierobežotu datu apjomu par to pašu fiksēto cenu kā Latvijā,» aicina ņemt vērā EP deputāte.
Viesabonēšanas tarifu atcelšana paredz arī tā saukto tīkla neitralitāti. Tas nozīmē, ka telefonsakaru operatoriem, nodrošinot interneta piekļuves pakalpojumus, vienlīdzīgi būs jārūpējas par visu datu plūsmu. Respektīvi, interneta pakalpojumu sniedzēji nevarēs padarīt ērtāku piekļuvi, piemēram, ziņu portāliem, padarot to ātrāku, par, piemēram, pieeju Skype. Datu plūsmas bloķēšana vai paātrināšana būs pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos - piemēram, lai novērstu kiberuzbrukumus vai datu plūsmas sastrēgumus. Pakalpojumi, kam nepieciešama specifiska līmeņa interneta kvalitāte, piemēram, veselības aprūpes jomas pakalpojumi, tiks atļauti, ja interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji spēs nodrošināt, ka tie nerada būtisku ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti.
Jāpiebilst, ka līdz pilnīgai viesabonēšanas tarifu atcelšanai no 2017. gada 15. jūnija tiks nolikts pārejas periods no 2016. gada 30. aprīļa, kad tiks būtiski samazinātas viesabonēšanas maksas, kas Latvijas patērētājiem nodrošinās pat četrkāršu pašreizējo viesabonēšanas cenu samazināšanu.