Tradicionālās 4000 zīmju programmas vietā, pievienojot kandidātu sarakstam tikai 1100 zīmju programmu, Par labu Latviju! netipiski īsajā dokumentā ir norādījusi savas interneta mājaslapas adresi, kurā savukārt var izlasīt ļoti garo 60 000 zīmju programmu. Tas gan nenozīmē, ka visi vēlētāji šo tekstu ieraudzīs. Runa nav tikai par tiem, kuri nepapūlēsies meklēt vajadzīgo adresi, un lauku sētām bez interneta pieslēguma, bet arī par vēlēšanu iecirkņiem, kuros vēlētāji varēs iepazīties tikai ar partiju 4000 zīmju programmām.
A. Šķēle vēstīja, ka apvienība arī iestāsies par tā dēvēto konstruktīvās neuzticības principu, kas nozīmē, ka valdībai var izteikt neuzticību tikai tad, kad ir izveidota jauna valdība. «Mēs esam gatavi pēc vēlēšanām pārņemt varu un veidot nākamo valdību,» jau kuro reizi atkārtoja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš kopā ar kolēģiem no kandidātu komandas plānojis tikties ar vēlētājiem rūpnīcās un citās darbavietās. Šādu aģitācijas paņēmienu 90. gadu vidū izmantoja Demokrātiskā partija Saimnieks un vēl daži politiskie spēki.
Paziņojot par apņemšanos necelt nodokļus, vēlāk apvienības līderi gan atzina, ka būs nepieciešams ievērot Eiropas Savienības direktīvas. PLL priekšsēdis Guntis Ulmanis arī uzsvēra: «Alojas tie, kuri domā, ka mēs sarausim saites ar Starptautisko Valūtas fondu - visas lietas parasti tiek mainītas, savstarpēji vienojoties.» PLL joprojām nevar nosaukt savu premjera kandidātu, kā arī nespēj pateikt, kāpēc tā šo cilvēku nevar nosaukt, radot iespaidu, ka premjera kandidāta paziņošana būs vēl viens sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavots pasākums, ar ko pievērst mediju uzmanību.
Preses konferencē, kurā PLL prezentēja kandidātu sarakstu un programmu, visvairāk jautājumu bija par Aivara Kreitusa iekļaušanu listē, ko A. Šķēle pamatoja ar atmiņām no 90. gadu vidus, kad A. Kreituss bijis viņa pirmās valdības finanšu ministrs un grūtos apstākļos nācies sagatavot sabalansētu valsts budžetu. A. Šķēle žurnālistiem arī atzina, ka A. Kreitusu ir ieteikusi uzņēmēju kustība Par labu Latviju!, konkrēti, Dienvidu tilta būvnieka Transport Systems padomes priekšsēdis Guntis Rāvis. Dienvidu tilta būvniecības jautājumi savulaik bija arī A. Kreitusa kā Rīgas vicemēra kompetencē. Apvienības līderi aicināja neskatīties tik daudz pagātnē un atgādināja, ka visu izšķirs vēlētāji. «Ļauni cilvēki mēģina atcerēties ko sliktu pagātnē, bet labi cilvēki dzīvo ar gaišām domām,» sirsnīgi smaidot, teica A. Šķēle.