Seksuālo minoritāšu gājienā Lietuvas galvaspilsētā piedalījās aptuveni 350 cilvēku, bet protestēt pret to bija sapulcējušies aptuveni 1000 cilvēki. Vairāki desmiti cilvēku tai laikā iepretī Viļņas katedrālei pulcējās uz lūgšanu akciju, kurā lūdza Dievu «glābt tautu, jauniešus un valsti».
Gājienā piedalījās arī seksuālo minoritāšu pārstāvji no Latvijas. Kā informēja apvienības Mozaīka pārstāve Kristīne Garina, jau piektdien Viļņā no Latvijas bija ieradušies aptuveni 20 cilvēki, bet sestdien individuāli uz Viļņu bija devušies arī citi gājiena dalībnieki.
Kārtību gājiena laikā uzraudzīja aptuveni 500 policistu, jātnieku policija un kinologi ar suņiem, virs gājiena norises vietas riņķoja helikopteri, bet Nēres upē dežurēja policijas kuteris. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm šī operācija izmaksājusi aptuveni 200 000 litu (40 800 latu).
Vairāki cilvēki aizturēti par to, ka pie viņiem atrastas eksplozīvas vielas, vēl citi - par administratīvo tiesību pārkāpumiem, huligānismu, alkohola lietošanu sabiedriskā vietā un aizliegtu priekšmetu ienešanu policijas kontrolētajā teritorijā. Trim cilvēkiem draud atbildība par fotokorespondenta savainošanu.
Sestdienas vakarā pilsētā patrulēja pastiprināti policijas spēki. Lietuva bija priekšpēdējā Eiropas Savienības valsts, kurā līdz šim seksuālo minoritāšu gājiens netika atļauts. Vienīgā valsts, kur praids vēl nav noticis, ir Slovākija.
Gājienā piedalījās arī vairāku Eiropas valstu diplomāti, piemēram, Nīderlandes, Lielbritānijas, Francijas vēstnieki, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti un citu valstu politiķi. Zviedrijas Eiropas lietu ministre Birgita Ulsone, kura jau sen bija solījusi ierasties uz Baltijas praidu, šo pasākumu nosauca par vēsturisku.
Lietuvas Galvenā administratīvā tiesa tikai dienu pirms gājiena ļāva tam notikt. Pirms tam Viļņas apriņķa tiesa bija to liegusi, lai gan pašvaldība bija devusi atļauju.