Šogad no valsts budžeta un ziedojumiem VKKF saņēma 3 615 905 latus, 2013. gadā VKKF kopējais finansējums būs 4 171 433 lati, kas ļaus pašreizējo triju projektu konkursu vietā atkal rīkot četrus konkursus.
Kā žurnālistiem pastāstīja VKKF padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne, padome ir izlēmusi, ka literatūras nozares kopējais finansējums būs 33 8739 lati, mūzikas un dejas mākslas - 332 852, teātra mākslas - 244 802, filmu mākslas - 260 887, vizuālās mākslas - 310 880, kultūras mantojuma - 332 397, tradicionālās kultūras - 108 683, dizaina un arhitektūras - 92 595, starpdisciplinārajiem projektiem tiks atvēlēti 162 988 lati. Kopumā četros konkursos projektiem paredzēts sadalīt 2 184 823 latus.
Va/s Latvijas valsts meži ziedojums VKKF šim gadam bija 800 000 latu, nākamajam gadam ziedojuma summa ir mazāka - 500 000 latu. Jau ir panākta vienošanās, ka 330 000 latu no ziedojumu summas tiks izlietoti valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, 50 000 latu - koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, 168 800 latu tiks sadalīts projektu konkursā par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas, lai nodrošinātu kultūras pieejamību reģionos.
VKKF mērķprogrammu īstenošanai tiks atvēlēti kopumā 870 000 latu. No šīs summas 250 000 latu tiks atvēlēti profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, 100 000 - radošo industriju pilotprojektu konkursa izveidei. Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma 300 000 latu atvēlēs nacionālās identitātes veicināšanai, bet 200 000 - profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionos.
Pēc ilgas diskusijas VKKF padome nolēmusi pagaidām nepiešķirt jaunas mūža stipendijas. VKKF patlaban izmaksā 252 mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā. Sākotnēji ticis plānots, ka mūža stipendijām atvēlēs 5% no kopējā finansējuma, bet patlaban mūža stipendijām tiek tērēti 6,4%. «Par jaunu mūža stipendiju piešķiršanu tiks lemts, kad VKKF finansējums sasniegs sešus miljonus latu gadā, tas varētu notikt 2014. gadā,» prognozēja Vērpe.
Lielāko žurnālistu interesi raisīja nacionālās identitātes veicināšanas kritēriji. Ko VKKF īsti sagaida? Varoņstāstus iz pagātnes vai, piemēram, grāmatu par Elīnu Garanču? Atbildē A. Beitāne uzsvēra, ka «nacionālā identitāte ir aplūkojama vairākos segmentos», kur tagadne un nākotne ir tikpat būtiska. A. Beitāne atzina, ka projekti kļuvuši kvalitatīvāki, lai gan vienmēr atrodas mākslinieki, kuriem šķiet, ka «ekspertiem viņu ideja jānolasa no pāris nevērīgi uzšņāptām rindiņām». E. Vērpe atgādināja, ka VKKF piedāvā arī bezmaksas projektu rakstīšanas seminārus. Ja desmit cilvēku ir spējīgi saorganizēties apkurināmā telpā, eksperts pie viņiem atbrauks. «Esam bijuši vismaz 40 vietās Latvijā. Ja kādreiz būs tikai astoņi vai deviņi cilvēki, arī tas nebūs šķērslis,» iedrošina E. Vērpe.