Kā tas viss ir patiesībā, tikai pāris nedēļu pēc 1. septembra spriest nebūtu korekti, tomēr ir pamatota cerība, ka programmas ziņā viss ir samērā labi. Kā gandrīz jebko citu to varētu uzlabot šādi un tādi, un aprobācija līdz ar secinājumiem un ieteikumiem ir viens no šā pilotprojekta mērķiem. Vārdu sakot, kritika nav tik daudz par saturu, cik par tā īstenošanas metodi.
Par spīti lietotajam terminam, pilotprojektā iesaistītie bērni nav nekādi piloti izmēģinātāji, kas attiecīgi tiek trenēti, apmaksāti un apzinās, ar ko riskē. Iesaistīto sešgadnieku gadījumā projekta izgāšanās vai kļūdīgums nav pieļaujams. Tāpēc nav saprotami šo eksperimentu pavadošie izvairīgie formulējumi par tā nākotni - «var kļūt», «ar laiku», «ja vien» u. tml. Sākot ko tādu, bija jābūt ļoti konkrētai un 100% pārliecībai, kas ar šiem iesaistītajiem bērniem vismaz nākamo sešu gadu laikā notiks. Nerunājot nemaz par principiālo jautājumu: ko mēs te vispār darām - konsolidējam budžetu vai mācām bērnus?