Jurijs Žigajevs
Ziemā pārcēlies uz Polijas klubu Lodzas Widzew, bet pagaidām vēl neesi debitējis.
Jā, tā sanāca, ka ziemā guvu savainojumu un nācās izlaist dažas spēles. Iepriekšējā kārtā bija paredzēts debitēt, jo nu jau esmu atveseļojies un gatavs spēlēt, bet man uz dažām dienām bija jāapmeklē Rīga, tāpēc spēlei netiku pieteikts un debija jāatliek uz vēlāku laiku.
Kādi ir pirmie iespaidi par Poliju un čempionātu?
Ļoti labi. Īrēju dzīvokli, pamazām apgūstu poļu valodu, kas palīdz ikdienas saziņā gan komandā, gan sadzīvē. Priecē, ka Polijā ir augsta līmeņa čempionāts. Patīkami pārsteidz kuplais līdzjutēju skaits tribīnēs.
Pēdējā Latvijas izlases spēle bija pārbaudes mačs pret Bolīviju. Uzvara gan izcīnīta, bet jau pēc cīņas tapa zināms, ka rezultāts bija izšķirts jau pirms spēles sākuma. Vai tas kaut kā ietekmēja gaisotni komandā?
Nē. Futbolisti pat nenojauta, ka spēles rezultātu kāds ietekmēs no malas, un no savas puses darīja visu, ko varēja. Kopīgi pasmējāmies par savdabīgo atgadījumu un aizmirsām to spēli. Tagad visas domas tikai cīņai pret Izraēlu.
Kā Latvijai pret viņiem būtu jāspēlē, lai mājup pārvestu maksimālo punktu skaitu?
Vienreiz jau pierādījām, ka pretinieks mums ir pa zobam. Domāju, ka arī šoreiz mums ir labas izredzes gūt panākumus. Svarīgākais ir izturēt pirmās 20 minūtes. Protams, būtu ideāli, ja arī paši jau sākumā gūtu vārtus, bet galvenais ir neielaist. Izraēlas izlases futbolisti ir karstgalvīgi. Ja viņi sajutīs, ka spēle nevedas, sāks nervozēt. Sākumā tas varbūt izpaudīsies ar neprecizitātēm, bet vēlāk arī ar disciplīnas zaudēšanu, kas pavērs mums labākas iespējas uzbrukumā.
Vai pretinieku spēli jau analizējāt?
Vēl ne, bet noteikti to darīsim tuvākajās dienās. Tiesa, viņu spēles maniere mums ir jau labi zināma.
Iepriekšējā reizē spēlējāt uz šaura laukuma, bet tagad - uz platāka. Tas nāk par labu Latvijai vai pretiniekiem?
Nedomāju, ka tam ir tik liela nozīme.